| |
[Sep. 15th, 2009|08:40 pm] |
| [ | mood |
| | n/a | ] |
| [ | music |
| | Vīri spārda bumbu televizoros | ] |
Nu i dieniņa, jēeeptvaju...
Labi, nebija nekādi pirmie gaiļi, bet telefona treļļi nav pats patīkamākais, no kā mosties, jūs taču piekritīsiet? Ot' aiziet, diena saplānota pat smadzenes nepiepūlot, sorry, mēs bildītes tikai tikko dabūjām, bet šodien kampaņa sākas, močī biudītes internetos, tad pie viena varbūt vēl pāris apgreidiņus tur var uztaisīt, nu un tad vēl baneri, lai kaut kā izkrāšņotu drūmo un pelēcīgo traukiem.lv.
Nolieku trubu, aizpīpēju — sveiki, zvana atkal, šoreiz kurjers. Jau pie durvīm esot, kas ir ka nevar sazvanīt, tipa... Usja, tik daudz par pirmā papirosa burvību, teku ģērbties, teku lejā, tusnīdams stiepju augšā laulātās draudzenes jauno komputatoru, kam lemts tagad vergot necilvēcīgos apstākļos pagalam nosprāgušā ilggadējā devaisa vietā. Izpakojam, uzceļam uz galda. Papriecājamies, kā viss tāds spīzd un laistās, da i zilu ambiento apgaismojumu nodrošina, viss tāds mundrs no sevis - bet nekas, nopirkstosim, apšvīkāsim un aizdirsīsim ar visādiem skaipiem, būs jau labi.
Bet kāds tur prieks un līksmība, eku jau migājas visādas ikoniņas, klau, šito gan mums vajag stundas laikā. Kā — nevari, bet mums vajag!
Un tā visu dienu, pret vakaru tikai Cibu atvērt sanāca.
Nu un tagad ko? Aizblandos uz krogu veldzēt organismu ar miežu un apiņu veselīgo mikstūru, ij še tev, par spīti maniem aprēķiniem pie aptekalēšanas Punduris, kurš, protams, nav slikts cilvēks, bet mērķtiecīgs pēc vella: ja dodas pie kāda konkrēta galda, tad turp arī dodas, huj pa malām paskatīsies, vai kādam kausiņš jau nav iztukšojies.
Kā lai tādos apstākļos dzīvo? |
|
|
