Bauda un idille, lūk ko es teikšu.

Pelnutrauks uz galda, tumbiņās nez kāpēc gadiem nedzirdētais «Русский альбом», blakus staipās kakis, aiz loga teju vasara... Kā jums šķiet, vai es gribu rīt braukt uz Rīgu?

Ehhh, tagad vēl apledojušu glāzīti ar biezu tādu, tumīgu Baltā simtgramu un Laime būtu pilnīga. Lai gan atkal — labi vien, ka nav, citādi vakars vēl pirms tumsas iestātos. A te — jāstrādā vēl, saproties, miera tak nav no tiem buržujiem. Būtu labāk naudu devuši, a to pagalam nav skaidrs, kā tēvzemes apmeklējumu izturēšu.