| |
[Sep. 4th, 2016|04:39 pm] |
| [ | music |
| | Underworld / Cowgirl | ] |
Īpašu, pastiprinātu neizpratni raisa visi šitie foto kolekciju ieraksti ar devīzi "septiņdesmitajos dzimušie atcerēsies", "aizkustinošas mantiņas no mūsu bērnības", "tikai mūsu paaudze sapratīs, kas kopīgs zīmulim un audiokasetei", utt, utt, utt, ar kaut kādu perversu mīlestību tiek uzrakti visi tie šausmīgā paskata priekšmeti, ar kuriem mums nācās dzīvot, jo nekā labāka jau nebija, un eksponēti kā kaut kas neaprakstāmi jauks un brīnišķīgs.
Kādam tiešām ir nostaļģija pēc visa tā vājprāta? Pēc на отъебись taisītajām lietām, kas uzdzen šermuļus paskatoties vien, pēc visas tās pelēkās ikdienas, drūmajiem, nīgrajiem jebaļņikiem, "latvieši pret krieviem", "metālisti pret reperiem", elektriskās rotaļlietas Ну погоди un sarkanas gumijas bumbas ar nodilušu krāsainu strīpu, bļaģ, pat kaut ko tik vienkāršu kā gumijas bumbu tajos laikos spēja uztaisīt pretīgi neglītu.
Viss šitas murgs par padlaiku produktiem, kas esot tie paši jau nu lasošākie, izglītotākie, prasmīgākie, viedākie, atšķirībā no aprobežotajiem, izlutinātajiem kapitālistiem, viss šitas "mūsdienu bērni tupī savās viedajās uzpariktēs, kamēr mēs, kā īsti cilvēki, līdz uzacīm nomūrējušies ar dubļiem, mētājāmies ar kukuržņiem, iztēlojoties, ka esam indiāņi", jā, protams, nekas jau mums cits neatlika, kā vien iztēloties kaut kādu labāku pasauli, nekā visa tā huiņa, kas valda apkārt. Nekas jau neatliek, kā vien izlikties, ka esam viedāki un gudrāki, un garīgāki un vēl kaķis viņu zina, kādi. Laikam ejot, tas viss vēl papildinājies ar kaut kādu murgainu "latviskuma unikalitāti un gara mantojumu", lai dievi žēlīgi.
Bet jo vairāk sanāk iepazīt cilvēkus, kas nav dzīvojuši visā tajā nostaļģiski pielūgtajā ellē, jo vairāk gribas uzspridzināt savu pagātni ar 2 000 000 tonnām trotila un kaut kādā mistiskā veidā kļūt par vienkārši tādu pat normālu, brīvu, smadzenēs nesapistu cilvēku kā viņi.
Bet viss jau, pizģec, par vēlu.
Нам выпала великая честь
Жить в перемену времен
Kā tad, Boris. Kā tad. Tas, ka tev nav izvēles, Boris, nepadara tevi labāku, atvaino. Labāk nerādiet visu to savu mantojumu, paslēpiet tās savas "10 rotaļlietas ar bērnības smaržu" un tad varbūt, vaaarbūt pēc pāris paaudzēm tā kūts smaka no smadzenēm būs izvējojusies. Varbūt.
Atvainojiet, izlauzās. |
|
|