| |
[Jan. 4th, 2011|09:22 pm] |
| [ | mood |
| | Pilsner Urquell | ] |
| [ | music |
| | Kamerkrogs | ] |
Asjkā ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) perkons kaļot visādus fošistiskus plānus, atcerējos epizodi no savām bērnu dienām, kad gandrīz kļuvu par konkrētā gada jaunāko infarkta upuri Rīgā un, nav izslēgts, sagādāju vecākiem kārtējās raizes ar drēbju mazgāšanu.
Kāzuss bija tāds, ka mēs dzīvojām normālas tādas paneļmājas 4. stāvā. Un pie vakara sēžu vecāku istabā un skatos Holmsu, tur to sēriju, kur viens tūlīt viss tāds mirīs nost un kaut ko stāsta palicējiem, ij tāda pagalam draudīga seja logā parādās. Kinematogrāfiskais risinājums bija gana šaušalīgs nevainīgam bērna prātam, tā ka pieņemu, ka uz savu istabu pēc seansa beigām devos visnotaļ jau strjomīgs.
Un kaut kādā brīdī, jau ieriktējies siltā, drošā gultiņā, uzmetu aci logam.
Un tur pretī SKATĀS!
Lielām tādām, spīzdīgām acīm.
Detaļās neatceros, ko es tobrīd padomāju, iespējams, ka es jau tajā vecumā sāku lietot necenzētu leksiku, iespējams, ka es vairs nebiju spējīgs padomāt neko.
Pēc datu un faktu analīzes atklājās, ka kašaks ir pa virtuves logu izlīdis uz palodzes, pa kuru varēja ērti aizstaigāt līdz guļamistabas logam. Bet man šķiet, ka tajā konkrētajā vakarā viņam nevajadzēja tā darīt. |
|
|