| |
[Nov. 28th, 2008|02:35 am] |
Lūk, vēl viens tipiska cūcinga paraugs.
Paķer tu, likumpaklausīgs pilsonis, pie pastkastēm no spama stenda lieltirgus «Tesco» žurnālīti. Tīri iepazīties ar klāstu, uzzināt, kas dominēs racionā tuvākās divas nedēļas, nu vai, teiksim, cerībā, ka piepeši kaut kas Tāds pa kaut kādu Šitādu cenu, nu vobšem nav svarīgi. Aizpīpē vakarā, atkorķē alutiņu, ij laiski šķirstot periodiku uzzini, ka Jēgerīti pa lēto andelēšot, ko liec aiz auss pirms gulēt iešanas.
Un tad tu, likumpaklausīgs pilsonis, ierodies lieltirgū «Tesco» un kaut kur no zemapziņas dzīlēm izpeld fakts, ka šovakar pirms miega tu iemalkosi vienu veselīgu, tautas receptēm bagātinātu Jēgerīti. Dodies pie Pareizā Stenda, roķele jau 45 grādu leņķī pret grīdu & sniedzas pakaļ, un tikai tad tu pamani, ka plaukts ir tukšs un nav un neviena paša. Un kā nepadomāt, ka tie suņi to tīšām; skatās, ka noliktavā 3 pudeles uz 1.6 miljoniem pircēju, ij ar lepnumu piedāvā ar dzeltenu atlaižšiltīti.
Un nekas neatliek, kā vien smagi nopūsties, apstaigāt Pareizo Stendu, ielasīt groziņā Ballantines, kurš no 335 kronām (jaunā cena) nocenots uz 335 kronām (vecā cena), pagrābties ābolu suļķi un doties mājup, pie sevis necenzēti lamājot kapitālistisko pasaules kārtību.
Jo neba nu tas Jēgerītis TIK jau nu ļoti garšo, ka ajajaj un nelaimenelaime. Un nevarētu arī teikt, ka nocenojums no 330 uz 290 būtu lielākais ietaupījums biznesa vēsturē. Bet tā smeldze, kas sirdī — tas nu gluži kā izdiņģēt mātei 15 kapeikas, doties uz saldējuma mazumtirdzniecības punktu, gara acīm skatot šito te, ar brilē krēmu, kā nu sauca... a tur aizejot noskaidrot, ka tikai saldējums vēsma, bļaķ, papīra turziņā. Nu vai piena, pa desmit. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2008|03:11 am] |
| [ | mood |
| | Vēl mazliet jāpastrādā | ] |
| [ | music |
| | Leonard Cohen / The Gypsy Wife | ] |
Un vēl es uzskatu, ka vispārējās «attīrīsim mūsu valodiņu no svešvārdu sārņiem» kapmaņas ietvaros būtu jāmēģina atteikties no latvja ausīm tik griezīgā un svešā vārda fleksibls, to aizstājot ar mūsu pierasto lunkans.
Laulātā draudzene nepiekrīt un argumentējot min kaut ko par zelta zušiem.
Un vēl man jau kuro stundu ausīs skan Koena Gypsy Wife, konkrēti vijoles, kas pie apmēram div-ar-pus'ās minūtes. Vispār es gribu vēlreiz uz Koena konci, līdzi paņemot pusaizsākto Ballantines un Davidoff paciņu. Šķiet, ka tīri muzikālās kvalitātes ziņā, tas ir labākais, ko šogad nācies dzīvajā dzirdēt.
P.S. Tomēr Famous Blue Raincoat ir vēl glaunāka, vismaz strādāšanai pusčetros no rīta.
P.P.S. «Like many of Cohen's songs it is based on a true story, but on BBC Radio in 1994 he claimed to have forgotten who was involved and how»
P.P.P.S.
They sentenced me to twenty years of boredom
For trying to change the system from within
I'm coming now, I'm coming to reward them... |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2008|10:13 pm] |
Jūs, iespējams, smiesieties, bet es brauc uz sanatoriju!
Nu labi, OK, ne burtiski. Rīt & parīt uz Karlovy Vary. Ar baudu urbināt degunu, malkot alu, par nesezonas cenām baudīt glaunu viesnīcu, vārdsakot aktīvi neko nedarīt. Es jau sen to esmu pelnījis, vienkārši neviens tam netic. |
|
|