Vakar reibuma skurbulī.Cerēju, ka kāds varētu atnākt ciemos dēļ manis.Apgulties uz zemes.Un vienkārši gulēt.Un būt.Tā,lai es varētu pieliekties pie kāda. Lai man būtu kāds, pie kura es varētu pieliekties.Un vienkārši noskūpstīt pieri tam, kas tur guļ uz grīdas dēļ manis.Jo viņš vienkārši ir vēlējies būt, kur es esmu. Sen nav neviena bijis, pēc kura es varētu ilgoties, kas ilgojas pēc manis, un kas vēlās būt tur, kur es būšu.Tā abpusēji.Bet...Nav un nebūs.Ilgi nebūs.
Lapas čaukstina: A lanis morisette-Ironic
4 iekrita | Iekrīti lapu kaudzē