man nupat bija dzīvoklī pazudis Simons. saucu - neatsaucās. viņš gulēja, tad es izgāju koridorā satīrīt kaķa mēslus (viņš bija noslaucījis dibenu pret koridora grīdu), atgriežos istabā - Simo nav. izcilāju visas segas, izskraidījos pa istabām, un tad aiz aizkara uz palodzes pamanīju mazu siluetiņu. sēž asarainiem vaigiem un klusi skatās pa logu: "es domāju, ka tu aizgāji, es sabēdājos, bet te brauc mašīnas, atcerējos, kā mēs braucām ar taxify"

šķiet, viņam sākusi darboties atmiņa, un ieslēgusies melanholija. viņš atkal skatās pa logu, nevis multenes.

pa logu nāk karsta piķa smaka