mansards ir darba ātrvārīšanas katls - man nav pat skata pa logu. visas dienas laikā es tikai pāris reizes pieceļos, paveru jumta vāku, lai ielaistu mazliet gaismas un svaiga gaisa no pasaules, kura tur ārā ir tik spirgta un dzīva.
bet nekas, man patīk teksts, pie kura šobrīd strādāju, tas licis atvērt neskaitāmus pārlūka lodziņus un ir ielaidis mazliet svaiga, dzīva gaisa mana aizvērtā prāta vakuumā.

kaķītis ķer sauleszaķīti, simoniņš spēlējas ar sienāzīti uz saulesbaterijām.
Eižens spēlē mainkraftu, un te ir tik daudz gaismas, ka es nevarētu aizbraukt uz vēl labāku vietu. es varētu kaut kur izbraukt, tikai lai varētu iet atkal atpakaļ.
Ingmārs vakar no Šveices atveda ūdenkliņģeri. mēs to apēdām naktī ar chavroux sieru, bērniem neatstājām.

meistari neatnāca, menedžeria pats kko lipina ciet. mēs sēžam gala istabā kā komunalkā. ēdam, zīdījam, līmējam plakātus, gatavojam okeānu pudelē.

ap 4 parādījās meistaru menedžeris, pašu joprojām nav. viņš man pie kafijas pastāstīja, ka ne no kā nebaidās, esot piedzīvojis klīnisko nāvi.

meistari pamodušies no komas: Labdien , cikos pie Jums vareetu tikt pabeikt logus?

atbraucu no laukiem, logu meistari joprojām tusēja pa mūsu virtuvi, māja oda pēc šņabja un man pretī izvēlās sadzērusies jaunkundze ar muletu, laikam meistara mūza, un sāka ņurcīt Miķeli. vakar viņi nebija neko paveikuši, teica atnākt šodien 12.
darbu vadītājs piezvanīja 12, lai pateiktu: "meistram šodien slikta oma, jūs jau saprotat"