iepūtu tās tenisa bumbiņas smaržas un gandrīz nomiru - kā to nomazgāt, viss smird, es smirdu. Beka man no Bordo atveda smirdīgāko no sieriem, iedeva Dailes vestibilā, bet pat tas smirdēja mazāk par tām smaržām. man sāp galva, esmu jau 2 x berzusi ar ūdeni tās nost.
(btw, bumbiņas nots ir vienīgā, kas man tajā patīk, bet kāpēc tā ir paslēpta saldās puķēs)

holandes sajūtas ir, kad ciskām pielipušas aukstas slapjas drēbes, jo riteņa sēdeklis arī pēc noslaucīšanas izpiež vēl kadu krūzi auksta ūdens. un tad tu staigā vairākas stundas pa iestādēm ar slapju pakaļu kā bernībā, kad negribas celties un to risināt.
tā es ar slapju dirsu stāvu Dailē, meklēju savu līgumu, pienāk Artūrs un čukstus saka: Čau!