mums bija izcils ceļojums un pašā pēdējā brīdī, taga braucot mājā no visa - tramvajaa nozaga telefonu. es viņam teicu lai atdod, bet vins nedeva. un neviens apkart neiesaistijaas
labi, ka es zinu, kur ir lidosta. bet fak. cik ir pulkstens?

tā kā bez telefona vairs nekur aiziet nevarējām, ciemiņi atnāca pie mums. mani bērni ar Džilianas mazuli stundām skrēja ap Nikolā galdu roķīgu dziesmu pavadījumā tā, ka viss simtgadīgais Briseles birģeru nams rībēja. šai mājai ir perfektā viesību virtuve ar atsevišķu kalpu izeju, kambariem un mūzikas instrumentiem. es gribētu tādu māju un pilnu ar bērniem visos stāvos.
kad man jāiztēlojas laime, es redzu flāmu, holandes ainavas ar cilvēkiem raibās jaciņās, kas slidinās pa aizsalušām upēm un ēd pie gariem galdiem, pat ja ledus ir slidens un plāns kā Brēgeļa gleznās. man patīk pārgalvības enerģija.
un neskatoties uz piedzīvojumiem, esmu gatava atgriezties cold dark deprī un Dvēseļu putenī.