aizgājām tikai līdz Slīteres robežai, bērni gribēja iet jūrā, nevis gar to. noķērām zalkti, medūzu, kurkuļus, vējzivi, garneli un kazragu. pēc tam palaidām. simo apdega saulē, bet vakarā tik un tā vēlreiz prasījās peldēties. ūdens tīrs, skaidrs, bez zālēm. Eižens saka, ka gribētu šeit dzīvot, nekur citur neesot tik labi. te jūrā ir "māju sajūta".
vecāmāte nelamājas. bet es joprojām neuzticos. pagalmu apsēdušas skudras, nu jau 5 pūžņi, un kož, lai kur cilvēks apstātos, laikam nolēmušas nonest šīs mājas. tie nav karojoši pūžņi, bet viena saime - iespējams viņu intelekts jau ir pārāks par mūsējo