aizvilku abus pie daktera. E bija 39+, dabūja antibiotikas, jaunāko sapotēju. pēc tam abi jutās labi un patrināmies tukšā laukumiņā saulītē pie mājas.
dienas gaismā protams atkal liekas, ka varētu iekombinēt arī darba stundas pa vidu šai idillei. i mean, labākas stundas, nekā sēžot ar bēbi klēpī, rādot uz viena monitora muļķības, uz otra rakstot un dzēšot vienu un to pašu teikumu 10 x.

E: "man ir tik grūti, es ceru, ka tu nesaslimsi, mammīt"

lai es rakstītu, man nevajag iedvesmu, tikai labi paēst. apēdu 5 "Rakveres" cīsiņus, un teksts pats klājas uz lapas.