jo sliktāk, jo labāk. tagad amīšiem ir lohu prezidents, un visas labās lietas paliek undergroundam.

pagulēju uz ledainas grīdas digitālajā Vainpilnajā ainavā (Homo Novus). Mana sirdsapziņa ir diezgan tīra, man nav ne bail, ne kauns skatīties acīs nevienam, jo es arī jūtu sāpes.

simptomātiski. kur smirdīgā kaste ir vērtību mērs: http://m.la.lv/alimentu-nemaksatajiem-liegs-vadit-auto/

es gribu pastāstīt par LOHU. ieskicēt loha portretu, ko šodien redzēju laikmetīgās dejas izrādē, kurā marokāņu dejotājs Raduans Mriziga ar sava ķermeni mērisntrumenta vietā uz grīdas veidoja matemātiski precīzu un skaistu ornamentu.
LOHS sēdēja zāles kreisajā stūrī ar savu draudzeni. kad mākslinieks iznāca zāles vidū un sāka izrādi ar kasešu ielikšanu atskaņotājos un lietus šalkoņu, LOHS turpināja runāt skaļā balsī, komentēt kaut ko. Viņš nebeidza skaļi sarunāties arī tad, kad mākslinieks sāka dejot. Mēs bijām kādi 30 skatītāji ap dejotāju, bet LOHS neskatījās, viņš demonstrēja draudzenei zelta telefonā kaut kādus jociņus un abi ķiķināja. šķiet, arī spurca par to, ko redz, un feispalmoja.tas ir tas, ko ea saucu par LOHU.

par patīkamo: kalifornijā legalizē zāli rekreatīvai lietošanai