Domāju, kā rīkoties, lai E netiktu iesaistīts kautiņos, kas bērnudārzā ir puišu norma, bet viņš nekad nav to darījis. Ja var atzīmēt bērna alerģijas un "veģetārietis", vai es varu kaut kur atķeksēt "pacifists"? lai audzinātāja mazliet uzmet aci, ka viņam nepiedāvā sitienus, jo esam aizlieguši sist pretī.

ok, es prom uz bēbīšskolu, kur māca "saprasties un izrunāt"

kvalitatīvi parunāju ar audzinātāju, pastāstīju, ka E nav kautiņu pieredzes un viņam pat viegla dunkāšana rada izbrīnu. un tā kā tā mūsu ģimenē nav vēlama uzvedība, lūdzu pievērst uzmanību, lai E neņemtu šo piemēru. Viņa teica, ka viņu iestādē tā arī tiek kategorizēta kā nevēlama uzvedība un ar nemiera cēlājiem runājot. tādi kauslīgāki grupā esot 2 zēni un E tikšot aizsēdināts tālāk no viņiem.bt par katru sitienu esot jānāk teikt, ta viņa viņam piekodināja.

smieklīgi, ka, izlasījis manu diskusiju feisbukā, man uzreiz piezvanīja brālis: "kurš manu radinieku sit? kuram sadot?"

bēbīšu atbalsta grupā mani nomierināja arī par jaunākā dēla likstām. viņš atkal jau ceļas ik pa brītiņam naktī, un no 3 man vairs vispar nebija gulēšanas. bet tā vispār esot, ka pēc 3 rītā bēbjiem ir trauslāks miegs. tāpēc ja gribu vispār pagulēt, kaut vai raustīti, man jāliekas pēc iesp. agrāk.
knupis būtu labākais risinājums. vai pienā sasmaržināta lupata blakus spilvenam.

pēc visām skolām aizgāju ar abiem uz rimi, paņēmām plovu un ēdām visi kopā turpat saulē uz soliņa.

psiholoģe teica: bērniņš izaudzis, sāk izzināt pasauli, viņam pārāk interesanti ir būt nomodā, tāpēc raujas augšā.

ko es darīju šovakar? kadu pusstundu rādīju viņam mēli? viņš to mēģināja saņemt plaukstās un izvilkt laukā. mazām siltām rociņām.