mazliet pēc 4, tikko kā uzausa saule, uzlikām plecos somas, es ievīstīju sedziņā Sivēnu, I paņēma uz rokām vēl aizmigušo Ēzeli, un aizgājām uz pirmo autobusu. tūlīt būsim jau pusceļā.

(esmu drusku apdegusi, knišļu, blusu, dunduru, odu dāsni sakosta, gulējusi raustītas divas stundas. lasu Baltvilka balvai izvirzītos fentezī, kur nāves soģi klapē galvenos varoņus ar pātagām; diezgan tripīgi; neko sarežģītāku šajā prāta stāvoklī neuztvertu)