pilnai elles ainai Baba vakar atveda 2 zemesvēžus - dzīvu un beigtu. tie tagad ir E mājdzīvnieki.
viņš pat atrada tam dzejoli veco grāmatu kaudzē, no Artura Gobas krājuma Sienāža debesskrāpis.

nopirku zoo-veikalā zemesvēzim terāriju. pārdevēja atzinīgi novērtēja Eižena interesi par dzīvo dabu, sakot: labāk lai rūpējas par mājdzīvnieku, nevis lieto narkotikas.

Domskoliņas pagalmā šodien nāca slingu mammas, grūtas mammas, ratu mammas, velo mammas, autokrēslu mammas, skūterīšu mammas u.c. (bija arī tēti, bet ne ar mazajiem bēbīšiem.) un visi gaidīja savus sapucētos koristus. slēgtais pagalms smaržoja pēc ceriņiem, un tur tā pasaule likās tik gaiša, laimīga un auglīga.

kamēr manējais nebija nonācis pa trepēm, es jutos neiederīga šajos auglības svētkos. netīra, nosvīdusi no mīšanās, nodauzītu, zilu sāpošu kāju, izspūrusi, lētām, izbalojušām drēbēm, spaidīju čatu ar auklīti, kura sūtīja mana zīdaiņa fotogrāfijas. bet tad nokāpa Eiženiņš, un man bija vienalga, ka izskatos pēc vraka; aizbraucām svilpodami un starodami arī mēs.