man patīk rīti ar Eiženu. viņš ieveļas pie manis gultā, pasaka, ka mīl, un tad runā ar manu vēderu ("lien ārā, bēbulīt, es tev parādīšu multeni par vampīru"). brokastīs ēd tikai olu. kamēr es to vāru un leju sev kafiju, viņš cīnās ar zeķubikšu monstru. pēc tam ilgi sēžam pie galda - viņš spēlējas, es browzēju.
vakariņas ir daudz sarežgītākas, jo viņi ar Ingmāru visu laiku asi diskutē un bļaustās.

tāda sajūta, ka man nedzims, kamēr es nepadošos.