izlasīju Ansīti un Grietiņu, noliku gulēt, izkrāsojām koridoru (beidzot tas drausmīgais zili lillā ir prom), padzērām tēju - ienāku atpakaļ guļamistabā, tur dēls vaid sāpēs. nezinu, cik ilgi vaidējis. kad prasa, kas sāp, tikai raud. kādu stundu mēģinājām saprast - bļodu vemšanai nolikām, kakla sīrupu iedevām. atcerējos, ka pa dienu teica "vaigi sāp", beigās izlobījām, ka austiņa. I atveda pilienus, es sildīju viegli pūšot caur šallīti. baigi velk no logiem, nav vēl aizlīmēti.

I brauks uz laukiem skrūvēt sauso tualeti, es palikšu ar slimu ļerkstētāju, kuram temperatūras nav, sadzēries vitamīnus, iet kā spridzeklis. a, kāpēc? a, kāpēc tumsā ir bail? a, kad visi būs daudz-daudz-daudzas reizes nomiruši, vai tad dzīve beigsies? vai vecāmāte šajā dzīvē ir ar vecu seju?

vai Rīgas biržā var apskatīt mūmiju, kas kādreiz bija ārzemju mākslas muzejā?

-es gribu palasīt tur, kur nav kanalizācijas
-jā, tas bija viduslaikos
-jā, laukos arī nav poda