neskatoties uz visiem asumiem, mēs beigās tomēr jauki pasēdējām. madame_silence un polkovnik guļ virtuvē, bet gala istabā nolikās punkts. es ceru, ka pārējie neko pārāk neņēma ļaunā, es vēl neprotu uzņemt viesus un jūs bijāt ļoti dažādi, bet katrs savā veidā dārgs. tāpēc paldies, ka atnācāt. būtu gribējies ielūgt vēl dažus, bet 10 pagaidām gan laikam ir optimālais viesu skaits šai dzīvoklī.
tagad es lieku uz acīm savu jauno lavandas masku un dodos pāris stundiņas pagulēt, ja bēbītis ļaus.

svētajos tekstos tiek prognozēts, ka rīt no ziemeļiem pūtīs apokalipses jātnieks ar 3 m/s, bet debesīs brīžiem parādīsies dzemdējoša sieviete, kas pret vakaru apmāksies

tā lavandas maska bija vēl vienīgais, kā man trūka, jo principā ir jāatzīst, ka man nekā netrūkst (izņemot miegu, un ar to masku arī tas beidzot būs ciešāks). visas iepriekšējās ~30 reizes šajos datumos es esmu bijusi sagruzījusies, ar smagu angīnu vai salauztu roku un sirdi, un biju pilnīgi pārliecināta, ka tā ir "dzīves garša", vismaz manējās.
es atvainojos, bet 10 gadu jubilejā es dabūju tikai limonādes bundžiņu un 2 želejas konfektes, un tas želejas bēdu kamols vēl ilgi nenorīts stāvēja kaklā. bet šoreiz nebija rūgtuma. lauzts man ir tikai mazs kājas pirkstiņš. nu labi - vēl miķelis ap pusnakti piemīza dūnu segu. man bija prieks satikt vienlaicīgi tik daudzus cilvēkus, kuri man patīk, būt siltumā, savā teritorijā un dzert šampanieti līdz rītam. un tas ka arī nākamā dienā daži ir palikuši uz vēlajām brokastīm, dzer kafiju ar treknu pienu un kruasāniem un nekur nesteidzas. varbūt tas ir dēļ madāmas, kur ir mana vissenākā draudzene un man vienkārši fiziski ir patīkama viņas klātbūtne.