pērkamolietu sarakstā jo projām palicis:
- foto kastītes
- sejas pieniņu
- kapeņu stāstiņu

nē, neaizbraucu uz designfestu - saģērbos, tiku līdz stacijai, bet sapratu, ka man nav prieka. un ka no sākuma prieks ir jāatrod sevī. mēģināšu izvilkt vēl vienu dienu mājā: paņēmu nomā kaut kādu drāmu, seriālu un animi. korejiešu uzkodas. un ārstniecisku vannas sāli.

un vēl plūmju šmigu. ir jau gandrīz četri.
es jums šodien atkal kritīšu uz nerviem.

seriāls ir par nabaga neveiklo hostesi, kurā iemīlās skaistākais klients, un kā pārējās viņu nicina par to. /iecienītākais TV sižets.

tās zīmītes uz pirtīm un bordeļiem "japanese only" ir tāpēc, ka valda uzskats, ka visiem ārzemniekiem ir aids.

tā ir patiesība - tas latviešu viesis, kas pašlaik ir tokijā, kaučsērfingā atrdada japāņu draugu takeši, kurš savu dzīvi veltījis kubikam-rubikam, t.i., var to salikt ar ciet acīm pāris minūšu laikā un domā krāsu kodos. un tikai par to runā un rāda. :)

asimetrija, raupjums, vienkāršība, pieticība, tuvība un dabīgums.

mēs pielūdzam dievību, japāņi - cilvēcību.

rietumu skaistums man iedveš cieņu, bet austrumu - apbur un saindē.. saindē!
es patiesībā nevaru tā uz sitienu iedomāties, kas mna vispār rietumos patīk . varbūt bohēma? jā dzeršana un sišanās - arī indēšanās. un aukstums, skarbums. jā.