yamamaoto ir jauks, bet motomura - pilnīgs kretīns.

nē, izrādās kageyama bija tas neforšais. motomura arī ir jauks.

mēģināšu atstāstīt, kā šodien teica motomura, kad es viņam uzparasīju, vai viņš jau savu kursadarbu sācis - viņš ierāva galvu sterili baltajā apkaklītē, nolaida skatienu, sažmiedza kopā abas plaukstiņas virs galda un ļoti mierīgā balsī teica: es laikam mazliet tā kā tulkoju grāmatu pašlaik uz japāņu valodu, ko varbūt sensejs palīdzēs izdot, tā patiesībā jau tiek iesieta, un šajā vasarā es iesaistījos mazliet arī kawahara filmēšanas grupā.. patiesībā kā šīs grupas producents. es diemžēl laikam nerakstīšu kursa darbu šajā sakarā, bet pietiks jau ar to, ko daru.
es jautāju: ā, tad jau tu neesi students?
- es pieļauju, ka īsti tas nav tā, kā tu sacīji, jo patiesība ir nedaudz uz citu pusi - es pabeidzu vestminsteres universitāti, pirms sāku strādāt šeit, tāpēc akurāt nevarētu pateikt, ja tā var izteikties, - sacīja motomura, lūkodamies sāņus, un nokrakšķināja pirkstus.
tad ienāca kageyama un viņi abi pacilāti aizgāja uz onsenu.

kageyama aka skaistkalns un motomura - lejinieks.

baiss vējš laukā. viss dzirdās. riteņi žvadz. ieshu gulet, kad beigsies, ja beigsies. jaasargaa mājiņa.

pirmajā japāņu kopmītnē bija noteikums uzmanīt kaimiņus - ja 3 dienas nav bijis laukā, tad jāklauvē vai jāziņo. bet šajā mājā es varu kaut satrūdēt, neviens mani pat nav ievērojis.

nē nu viss kruta, es esmu prom no visiem. bet tas bezmiegs dara stulbu.