es zinu, ka tā nav smuki darīt, bet nevaru noturēties, nepārpublicējot vēstuli, ko šorīt saņēmu no kāda japāņu onkuļa, kas (kā jau lielākā daļa šeit vientuļo cilvēku) uzskata par tuvu draugu jebukuru, kas ar viņu jelkad parunājis.

( sakuras sveiciens )

šodien jūtos kā 1 no tiem, kas no zobubiršu kātiņiem gatavo rotas un krāsainus nažu rokturus.

japānā "silver age" iedzīvotāju skaits katatrofāli pieaug un dzimstība samazinās. tāpēc attapīgā japāņu valdība masveidā pārtaisa sākumskolas par pansionātiem. domāju, ka vēl racionālāk būtu pieņemt likumu par obligātu otro sākumskolas diplomu. nevajadzētu neko pārtaisīt..

nu jūs varat protams smieties par manu māju cik gribat, bet tā joprojām tur stāv kā klints, kamēr maziņās apkārt jau lido pa gaisu.

valodu kursos neredzēju nevienu, ar ko gribētu sēdēt vienā solā. sākumā vispār padomāju, ka tā ir japāņu klase, tad pamanīju vienu izkāmējušu arābu.