šodiena ir kā tā zemeņu piena pudele pie manas gultas. un kā tā portugāļa dziesma skaļruņos. un kā tā melnbaltā deja uz ekrāna. varbūt ne mūžīga, bet skaista.

dažas mīlestības ir īsas.
bet dažas garākas.

pēdējās dienas, man nav bijis laika pat lāgā pagulēt. aizbraucu uz Sošigaju, tur mani savāca iepozēt indonēziešu kosmetologs, satiku melnādainos draugus, uzklausīju vidusāzijas draudzeņu tenkas, papusdienoju ar grūtsirdīgajiem franču ebrejiem un veltīju bezmiega nakti austrāļu sērferim.
tūbiņa kalogēna un enerdžaizera brokastīs, pieķemmējam matus un aiziet uz Aobadai pie savām japāņu tantēm uz tējas ceremoniju. pa ceļam jānopērk dāvana katrai. 2 h meditatīva tējošana. piedodiet tantes, man tagad darbs Hačiojdži ciemā. stundiņu palīdzam tulkot izmisušajam frančvalodas studentam, liekas 3500 jēnas vienmēr noder. 6os sākas Ibsena simtgades pasākums okeāna krastā. jābrauc uz Jokohamu. izprintējam shēmu - tā, 4 pārsēšanās. labi. eh, adresi nevaru salasīt, pēc 15 minūtēm sāksies. pajautāju kādam kimono ģerbtam pārītim, iztērēju 10 liekas minūtes - viņi nevar salasīt. taxi! taxi! man lūdzu ĀTRI uz piekrasti. 5 milzu ekrāni aizsedz okeānu, projekcijās - pats okeāns. nē, drīzāk gan norvēģu ziemeļu jūra ar burām, operas balsis, sarkani un balti plīvuri, dejotājas spīdīgās kleitās. un par šito rīt jāuzraksta rapports. man liekas, ka tās dejotājas ir pilnīgi liekas - kā no ielas savāktas. pārējais viss ok.
zvana tamami - jāpavakariņo ķīniešu kvartālā. lūdzu, vienu espresso. nu, vienalga.. kaut kādu kafiju vismaz. kad rezervēt biļetes uz Berlīni? hostelī vai pie draugiem? eh, kā to apvienot ar Rīgu? nē, otrdien netikšu uz izstādi, man jātaisa portfolio. tā, pēdējais autobuss nokavēts. taxi! taxi! ieveļos gultā un aizmiegu ar visu savu slapjo kurtku.
un nu jau veselu dienu žāvējos. un mēģinu pieslēgties savam miermīlīgajam datordarbam. chill out. un gaidu sms.

un kādu dienu mēs satiksimies kafejnīcā, sēdēsim pie blakus galdiņiem: es, kas sekoju tavām gaitām jau gadiem, un tu, kas to pat nenojaut. dienu no dienas lasu tavas personīgās piezīmes, eju kopā ar tevi dušā, guļu tavā gultā, zogu tavas idejas, un tu to pat nenojaut. lasu tavas grāmatas, klausos tavus ierakstus, satiekos ar tavām draudzenēm un darām lietas, par kurām tu neko nenojaut.
es piestumšu savu krēslu pie tava galdiņa, nosaukšu tevi vārdā un paprasīšu, vai tava vecākā māsa jau izšķīrās, vai tu tiešām sver 73 kg, vai viņa tiešām tēlo orgasmu un vai tu joprojām birdini pelnus uz olu čaumalām. aizejot atstāšu tev uz galda izprintētu lapu kaudzi, kurā ietverts tavs dzīvesstāsts. un pamanījis apkārtējo ņirdzīgās sejas, tu nožēlosi to dienu, kad sāki rakstīt blogā.