Nošu burtnīca

Tā diena ir pienākusi. Varat mani apsveikt - šodien parakstīju darba līgumu.
Tagad kļūšu par kārtīgu karjeras cilvēku un šeit rakstīšu tikai absolūti nopietnus ierakstus par nopietnām tēmām.

Izskatās, ka "Karjeras dienu" apmeklēšanai veltītais laiks nemaz nebūs zemē nomests. Pirmdien darba intervija.
Jums arī vienmēr, kad zvana, lai uzaicinātu uz darba interviju, tas notiek visnepiemērotākajā brīdī? Man jā.
Piemēram, šodien piezvanīja, kad ņēmu naudu no bankomāta. Bet vispār sanāca tāds baigi zīmīgs moments. Es tagad ņemu to lielo čunguru velosipēda iegādei un sāku domāt, ko nu ēdīšu, kā nu būs un tieši zvans par darba interviju. Un tad mani pārņēma tāds ušakovisks "VISS BŪS LABI"...

Šodien biju RTU organizētajās karjeras dienās.
Tagad man ir daudz krāsainu pildspalvu ar uzņēmumu logotipiem.
Pieteicos darbā divos uzņēmumos.

Interesanti, ka tikai pie stenda, kur konsultants runāja angļu valodā, man pajautāja - ko es gribu darīt pēc maģistra grāda iegūšanas, uzreiz sākt strādāt vai kādu gadu paņemt brīvu, paceļot. Manuprāt, latvieši nemaz nepieļauj domu, ka tu varētu negribēt pēc iespējas ātrāk, ar atrotītām piedurknēm un putām lūpu kaktiņos mesties darbā un augšup pa karjeras kāpnēm.
Kad es ieminējos, ka ceļošanai vajag naudu, man atbildēja: "Well yes, you need some, but not much..."