Nošu burtnīca

Bija pat vieglāk nekā biju noskaņojies. Izvirzīju sev pieticīgu mērķi iekļauties laikā zem vienas stundas, bet reāli noskrēju aptuveni 50 minūtēs. Nav pārāk slikti, bet nav arī tā ka viens otrs pensionārs nenoskrietu par mani ātrāk.

Vai divas trīspadsmit stundu maiņas tieši pirms lielā maratona ietekmēs manu sniegumu tajā? Par to lasiet jau rītdien.

Bet tas nebūt nav vienīgais pesimismu radošais faktors. Arī treniņu plāns neizdevās, kā ieplānots. Bija paredzēts pamazām palielināt distanci un uz maratona laiku jau 10 km skriet kā standartiņu, neiespringstot. Realitātē par 7.5km tālāk neesmu ticis. Sanāk maratons būs tāda kā... improvizācija laikam būtu piemērots vārds. Bet galvenais taču ir piedalīties nevis uzvarēt.

Un arī mp3 atskaņotāju, kas būtu piemērots skriešanai, joprojām neesmu iegādājies. Ja būtu, tad skrienot noteikti klausītos šito.

Viss. Vairāk attaisnojumu man nav.

Piereģistrējos Rīgas maratonam. Startēšu 10 km distancē.
Pusmaratona distance laikam pagaidām vēl nebūs "pa zobam". To nākamgad.

Šodien beidzot tiku pie velosipēda. Izskatās aptuveni šitā: Koga Miyata Road Gentleman. Tikai zaļā krāsā.

Tagad gan laikam nāksies kādu mēnesi pārtikt no rīsiem, bietēm un burkāniem. Bet par to es domāšu vēlāk. Tagad jālaiž izkāst pa rajonu!

Šodien atklāju skriešanas sezonu.
Pēc, iespējams, fiziski mazaktīvākās ziemas kopš četru gadu vecuma bija maigi sakot smagi.