Nošu burtnīca - October 26th, 2012

Kāpjot lejā pie sadales skapja, lai ieslēgtu atpakaļ kārtējo reizi izsistos drošinātājus, galvā pārcilāju visu to žulti, ko izlikšu izmisuma pilnā vēstulē mājas pārvaldniekam par tēmu - huļi man trīsreiz nedēļā dzīvoklī pazūd elektrība?, bet nonākot pie skapja secināju, ka šoreiz vainīgais ir pats mājas pārvaldnieks, kas kopā ar elektriķi strādā pie situācijas uzlabošanas.
Nav jau tā, ka viss slikti.

I don't like doctors. They always see you at a disadvantage. When they've studied your private parts, smelled your breath, fingered your tongue, how can you talk with them as an equal?

Pēdējā laikā sanāk daudz apmeklēt ārstus un citāts no vakar noskatītās "The Belly Of An Architect" raksturo arī manu attieksmi pret tiem. Es nekad nevarētu iet pie ārsta, kas ir draugs privātajā dzīvē vai pat vienkārši ģimenes draugs, kas nāk ciemos mammas dzimšanasdienā. Izskaidrojums tam laikam ir nevēlēšanās izrādīt savu vājumu, kas ar ārstiem tomēr ir neizbēgama.
Vakardien no zobārstes uzzināju, ka tuvākā mēneša laikā jāizrauj (jāizoperē?) divi gudrības zobi, kas kā jau atavisma rēgs nerod vietu manā sakodienā. Zobārste teica - viegli jums nebūs. Atbildēju, ka tas priecē.