Nošu burtnīca - June 24th, 2012

Sākumā vienmēr viss liekas tik vienkārši, bet ar laiku tā samudžinās, ka nevar pateikt, kas ir īsts un kas nav.

Atbilstoši savām izcilajām prāta spējām, Faidrs bija ļoti vientuļš. Nav nekādu ziņu, ka viņam būtu bijuši tuvi draugi. Visos izbraucienos viņš devās viens pats. Vienmēr. Pat citu cilvēku tuvumā viņš bija un palika vientuļš. Dažkārt ļaudis to nojauta un jutās atraidīti, un tāpēc viņš tiem likās nesimpātisks, bet viņam tas nerūpēja.
(..)
Faidru īstenībā nepazina neviens. Acīmredzot viņš to tā gribēja, un tā arī notika. Varbūt vientulība bija Faidra intelektuālā pārākuma sekas. Varbūt tā bija šā pārākuma cēlonis. Bet tie abi vienmēr bija līdzās. Pārdabiski ass un vientuļš prāts.
Tomēr ar to vien nepietiek, jo nule teiktais, tāpat kā salīdzinājums ar lāzera staru, vedina domāt, ka viņš bija pagalam nejūtīgas un vēsas dabas, bet tā tas nav. Savos centienos izsekot to, ko esmu nosaucis par racionālisma rēgu, viņš bija fanātiski aizrautīgs.

(c) R.M.Pirsigs "Dzens un motociklu tehniskās apkopes māksla"