Nekam Nederīga Nepieciešamība
Nov. 30th, 2011 | 05:00 pm
From:: vinsents
Es labprāt uzdodu sev jautājumus par savām attiecībām ar citiem, par saviem mazajiem mehānismiem, par miegu un sapņiem, par uzturu, par varu, par savām kaislībām un neprātībām, par to, ko mīlu, par to, no kā baidos, par naudu un seksu, par mašīnām un saviem dieviem, bet es ļoti maz uzdodu jautājumus par sevi pašu, par savu nekam nederīgo nepieciešamību, par to, ko daru Visumā vai arī par pašu Visumu.
"Bet ko es te daru?" - tāds nav mans iemīļotākais jautājums. Drīzāk es taujāju: "Kā lai nopelnu naudu?" vai "Kā iepatikties šai sievietei?" Vai:"Kā iemantot varu?" vai, labākajā gadījumā: "Kā attēlot šo puķi, šo kaislību, šo galvas kustību, šo putna dziesmu?"
Nav pat izslēgts, ka nauda, sieviete - vai vīrietis -, vara, puķe, kaislība, galvas kustiba vai putna dziesma pastāv tikai tādēļ, lai liegtu man uzdot jautājumu: "Ko īsti es te daru?" Iespējams, Visums nav nekas cits kā milzīga sazvērestība, kuras mērķis ir aizliegt man par to domāt.
(c) Žans d'Ormesons "Gandrīz nekas par gandrīz visu"