| Draudzības talka jeb maģistranti ir pilnīgi idioti |
[3. Okt 2011|21:39] |
| [ | Mūzika |
| | 65daysofstatic = Guitar Cascades | ] |
Tā pasen neesmu neko skricelējis šeit. Kas tad ar mani ir tāds noticis, ka esmu paslinkojis izlikt savu žulti uz virtuāla papīra?
Tieši tā - es noskatījos jaunos Transformatorus!
Tas tiešām spēj izsist no sliedēm tā, ka ilgi vēl domāsi, kāpēc ir jāelpo un jāskatās kokos, lai kāds mērkaķis neuzglūn.
Vispār jau mazliet skumji, ka šo to neuzrakstu, jo visticamāk visādus sūda piedzīvojumus palēnām aizmirstu, jo man galvenais ir, lai pats vēlāk varu pārlasīt un atcerēties.
Lai nu kā - īsi par pēdējiem piedzīvojumiem - manas fakultātes organizētā draudzības talka (6dien), kura teorētiski ir paredzēta, lai pirmkursnieki iepazītos un zinātu, kurš māk turēt, kurš nē. Kā pa reizei, tur iemaldās arī 4. kursnieki - precīzāk lielāko alkoholiķu sabiedrība no mūsu kursa ar mani un Vītolu priekšgalā. Tā kā zinām, kā tās lietas darās, tad uzreiz iekāpjot autobusā sākām dzert, jo tāpatās strādās jau pirmkursnieki - tradīcija, ziniet. Kad pats pirmajā kursā aizbraucu uz turieni, tad sapratu, ka jārukā ar melnu muti, vai arī, manā gadījumā - var sadraudzēties ar ceturto kursu un neko nedarīt. Ja vēl agrāk kaut ko darījām, tad šoreiz pašam bija mazliet neērti, cik pirmkursnieki ir izlutināti. Nu bļa, es šitādus lopus čakarētu līdz tumsai, lai viņi vispār kaut ko kārtīgi izdara. Pokemonu paaudze kārtējā. Vēl vairāk man sāp tas, ka tādiem idiotiem ir balsošanas tiesības. Lai nu kā, sakopjot sevī pēdējā skaidrā prāta paliekas metu kaunu pie malas un sāku strādāt, jo tā atstāt arī nevar. Tā kā nācās vēl paskubināt biedrus Vītola un Mazā Krasta izskatā un ķerties pie lāpstām un parādīt mazajiem kā tās lietas darās. Tā nu ar alkoholu un idiotismu cīnoties sākām pie Turaidas pils aizrakt tur kaut kādus arheolohu atstātos izrakumus. Tas jau nebūtu Vītols, ja viņš 5 minūšu laikā nebūtu atradis kaut kādas maziņās, kam kanti piesist tādējādi izvairoties no darba. Kamēr viņš tur vienai lietuvietei rāda gliemežus, mēs ar Krastu paspējām visu aizrakt. Tā kā viņš tur tik drošsirdīgi tur to gliemezi izrāda, tad piedāvāju derības - 4 Tērvetes senču, ja viņš viņu apēdīs bez uzdzeršanas. Njā, bija tā vērts atdot tos aliņus.
Tā pamazām jau iesākās vakara daļa - ze'ballīte. Neesmu jau lepns, bet izdomāju, ka tas būs mazliet par zemu man dzert kopā ar pirmkursniekiem, tāpēc izlēmām palikt savā klasē (6. klase, angļu valoda, starp citu) un tur piebeigt to litru. Pie puses Krastiņš pakrita zem galda un atklāti paziņoja, ka vairs nedzeršot. Skumji mazliet, bet nu ar Vītolu aizvilkām viņu līdz matracim un nolikām tur gulēt. Tad ieradās kaut kādi maģistri (1. kurss), pēc paskata no essīša pa taisno atkūlušies.Labi, it kā netraucēja, jo tie aizvilkās pie dekāna, lai varētu kaut ko borēt par mūža draudzību utt. Kā arī Vītolam aizņēma 34 sekundes, lai paspētu piesist kanti vienai no mag. Labi, tā nu mūsu zieds jau bija palicis diezgan maza paskata - gazeles bija aizgājušas dejot (kaut kas labi noraksturoja ballīti - pilns ārzemnieku, visas meitenes aizņemtas: pilnīgs essīts!). Atlikuši bijām tikai vairs es ar Jēkabsonu, kurš arī bija noskaņojies sēdēt pie galdiņa ar forever alone seju un pielikt purnu. It kā jau idille, bet tad pie mums ievēlās divas maģistrantes. Es, protams, mēdzu būt tolerants pret cilvēkiem, kuriem ar domāšanu ir tā pagrūtāk, bet nu šo es nespēju izturēt. Kad taisījos ķerties pie smagās artilērijas mūsu disputā, tad tā otra maģistrante (disputs man bija ar kaut kādu Līvu par to, kas ir komunikācija un vai man ir komunikācijas barjeras ar idiotiem) saprata, ka viņas draudzene ir drusku pastulbāka šajā tematā un aizvilka viņu pīpēt. Neko, saskatījāmies ar Jēkabsonu un nolēmām gaidīt. Nepagāja ne 15 minūtes, kad atkal viņas ievēlās iekšā, lai prasītu 3. kursam vai viņi zina kā jāraksta kursa darbs.
"LU..." Jēkabsons skumji paskatoties uz manis piebilda. Tā nu viņas tur kaut ko mēģinot gudri diskutēt visu laiku pabikstīju Jēkabsonu, kad kāda pērle izlīda ārā. Vairāk jau es viņu nepārtraukti bikstīju, jo brīžiem aizdomājos, kā vispār viņa bakalauru pabeidza. Un vēl pēc 15 minūtēm es kapitulēju kazu priekšā un pakritu uz grīdas (protams, guļammaisā, kas es kāds dzērājs vai?!) un izrubījos. Tā laikam ir vieglāk. Vienīgi kaut kādos 3 naktī Irēna cēla un teica, lai es nākot dejot. Ar glanci pateicu, ka man ne visai gribās iet kontaktēties ar cilvēkiem, jo redz, man esot komunikācijas barjeras. Un ne velti.
Tādām ir jābūt, lai pats neatkristu līdz tik zemam līmenim, kā mūsu populācijas apakšgalam.
Pašlaik tas ir vyss. Bet ir jābūt vēl.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}