skaabais

Jaunākais

You are viewing the most recent 20 entries

24. Oktobris 2013

04:08: Miilu kafiju, miilu nestandartus, miilu citadaadiibu un dazhreiz veldzeejos vienkaarshiibaa.
zin, kas man patiik? tas, ka mulkjkji vairaak nekaitina, tas, ka mirstiigo mirstiigaas pieziimes neskar
un tas, ka sajuuta ir nemirstiiga.
Miilu dziivot. & miilu daliities. Taapeec rakstu uz Raivo datora, kam nav garumziimju privileegjijas.
___________________________________________
Mhm, pastaav faktori, kas veel joprojaam kaitina & izved
attieciigaas devaas, bet arii ar to var tikt saprashanaa.
Lieta, kas man jaaiemaacaas dazhaadaas dziives sfeeraas, saakot ar viirieshiem beidzot ar eedienu (jeb visu to, kas mudina justies labi un veel mazliet) - nepadoties saviem zveera instinktiem vai neaudzinaatiibai & pirmo kumosinju palaist garaam.
Un tagad nesakiet mammai, ka es eju uzpiipeet. ^^
___________________________________________
Gaidu ciemos Zani, Lindu & viss.

Mūzika: Би-2 и Чичерина - Мой Рок-Н-Ролл

1. Oktobris 2013

20:40: Bij' oktobris, neatceros gan precīzu datumu.
kamēr es veļos pa dzīvi & nespēju nobrīnīties, kādos līkumos viņa ierauj,
kādas emocijas uzbango ik pa laikiem
& piedalos interaktīvā pasākumā, kas mudina visu oktobri būt labākam,
fonā man skan Kanye West kopā ar John Legend, klavieru un ritma kompozīcijas burvība
& klāt ir oktobris.
Es teicu, ka mīlu rudeni?
Zin, ko es gaidu? Izklausās, iespējams, nožēlojami,
bet nebūt ne tāda ir tā sajūta.
Gaidu mīlestību tik liegu & veldzējošu, kā tā vēsmiņa, kas plūst pa logu iekšā
& liek justies patiesi labi, īstajā laikā & vietā.
Es apzinos arī to, ka līdz mīlestībai man ir vēl krietni jāaug.
(es vēlāk turpināšu)
^^

Mūzika: Kanye West & John Legend - Blame Game

26. Septembris 2013

20:31: Fasāde
jeb zini, kas sagrauj visu tavu pašapziņu,
kad tu esi tik skaisti sakrāsojusies & ar stāju, iespējams, staltāko savā īsajā & globāli vērtējot, gana nožēlojamajā vēsturē,
maršē pa Anglijas mazpilsētas bruģēto relfeju?
Legingi ar likru (nu, tie spīdīgie, ja),
uzvilkti otrādāk, ar vīlēm uz āru (kāds atceras Eisa Venturas Saites uz āru?).

Tomēr dabūju tipiska rakstura komplimentus no nēģera iekš Monksroad rajona. Geto, bļe.

Mūzika: Volbeat, Volbeat, Volbeat. Un Prodigy.

25. Septembris 2013

21:17: šodienas noskaņa nebija laba kopainā, jo visu nedēļu summējot guļamstundas, vidēji iznāk ap 3.5h katrai dienai, tāpēc man šodien besīja viss, sākot ar darbu beidzot ar angļiem & ieskaitot kaimiņu dzīvnieciskumu mirklīgo, kas mēdz izlauzties līdzi nedomājošiem ļaudīm pavisam neapzināti & kas ikdienā mani ne tikai nekaitina, bet šķiet akceptējams & pat pievilcīgs, jo cilvēkos vilina cilvēcība, lai cik zema tā reizēm mēdz būt. Visticamāk, alus palīdz notver alkoholisko apgarotību.
Mani besī arī mana analizēšana & rakšana dziļāk. Mani tas skumdina, jo rezultāts nereti mēdz būt tāds, ka tu esi kompānijā, kura tev patīk diezgan & vēl vairāk, taču, kad tu sāc skenēt detaļas & kopainu, pavelk Sibīrijas skarbums & vēlme nocirst jebkādu kontaktu, tajā pat laikā ar domāšanu loģisko tu saproti, ka pāri savam animal planet var pārkāpt ar Jāzepa brīnumsapņu mēteli, pavisam neredzamam vai ar septiņjūdžu zābakiem & nopriecāties, ka tas besis ir prom.
un rezultatīvais noskaņojums - neitrālais.
Ātrumkārba prātā.

Mūzika: Prodigy - Stand Up

15. Septembris 2013

00:32: *
es tagad bišku atzīšos:
katrreiz, kad es apzināti nepildu solījumus
& pat jau solot saprotu, ka nepildīšu,
allaž sev dodu indulgenci, ko formulēju kā iespēju cilvēkam opozīcijā apsvilināties,
jo atlikušajā laikā es esmu tik jauka & mīļa
kā Zenta no Zentas Brīvdienām (jā, es kompānijas pēc mēdzu visu ko darīt, jūs paši taču ziniet)
& tad mirstīgie mani dēvē par brīnumdari.
Ir jau glaimojoši.
Hakslija sociotips pagaidām ir nemainīgs.

Taču, ja es gribu būt baigā nindzja/Leonīds no 300 Spartiešiem/vnk Čaks Noriss raksturā un tā, tad man šitas jāatmet & jāieaudzē
Skarbums Vulgaris vismaz viens stāds.
Vai jākultivē sakarīgums vairāk.

& tad vēl - man patīk melot. Tikko Agnim teicu, ka līdz brīdim, kad no melošanas ķeru azartu,
man ļoti patīk, es izbaudu muldēšanu, melošanu, mānīšanos, fantazēšanu.
Bet tas arī ir debili defoltā.
Tas ir tāds mūžīgais kamuflāžas efekts,
skraidi visu mūžu ar AK-47 & nosmērētu ģīmi
& atceries, ka jāmaskējas. FUCKING stupid.

Need Backup.

Mūzika: Yonderboi - Before You Snap

7. Septembris 2013

15:09: divas domas
1) ui, kā gribētos tādu dzēlību izvērst par visiem ļoti veiklajiem un klajiem feisbukotājiem, par teorētiski motivējošām dzīves atziņām & padomiem ar saulrietu fonā, par visu pārējo huiņu. Bet godprātība neļauj, jo pati tā mēdzu rīkoties ^^
2) un otru domu es jau aizmirsu, kamēr sprēgāju par otro.

5. Septembris 2013

23:31: defolts - kavēju.
No sērijas - visu
jeb kārtējais pierādījums, ka es nedrīkstu krāt darbus kaudzēs ^^
Solījumus arī.
Taču visskaistākais ieteikums, ko attiecināt uz katru, kurš māca, kā dzīvot,
pats tikmēr dzīvojot uz mazāk kā pusslodzi,
ir:
nelien, kur tev neprasa.
Šito, kad biju maza & ļoti ieinteresēta, kas tā par skrūvju kasti & kas tur vispār iekšā,
man teica tētis.
Zelta vārdi.

Mūzika: Gorillaz_

2. Septembris 2013

22:15: ^^
Kamēr esmu zelta zivtiņas meklējumos, kas izpildīs manu vēlmi pēc konstanta & absolūta čakluma,
tikmēr sarunā ar sevi līksmais & liderīgais Skābais saka, ka ļoti grib:
1) uz Krieviju pēc autentiskuma & protoslāvu gudrībām;
2) uz Austrāliju notvert Dziedoņus Ērkšķu Krūmā;
3) uz Dāniju, uz Viborgu pēc sentimenta noārdīšanas & iedvesmas pārdozēšanas;
4) uz Parīzes Disnejlendu uztīt tabaku & uzpīpēt Karību jūras pirātu spotā;
5) uz Rīgas Zoodārzu sajūsmināties par tropu māju & sabarot māsu ar cukurvati;
6) uz Vietalvu aiznest ziedus savai pirmajai skolotājai;
7) uz Aizkraukles domiku kopā ar savējiem uzcept desas & pa kluso cienāties ar kaimiņu vīnogām.

____________________________________________________________________________________________________________
Rudens, es Tevi mīlu!

17. Augusts 2013

23:56: fokusa nomaiņa. kontrolieris.
Parādība, kad tevi kaitina citu bezsakarīgās galerijas dr.lv & teksti taču liecina, ka pašam slinkums/garlaicība/mazmotivētība/nav kārtības, vai ne?

Stāsts gan ne tikai par to.
Vasara caurmērā ir iznākusi absolūti pretēja likumam par pirmā tauriņa krāsu - raiba, visāda,
man šķiet, neviens pat nenojauš,
kāds haoss man galvā brīžiem darās. Godīgi sev atzīstoties,
es nesaprotu, no kura gala šķetināt to bardaku
& te pat Haskija horoskops īsti nepalīdzēs.
Vajag konstrukciju, tādu scaffolding sistēmu, kas to domu & sajūtu virpuli
mazliet iegrožo. Nu, iztēlojieties puķuzirņus, mazie dārznieki!
Viņiem tač' ar vajag ar koku pa muguru, lai šie skaisti izdodas.
Tāpat arī man, tā kā ēzelim - piekārt burkānu virs deguna & uzšaut ar pīcku bezierunu iedvesmai.

Pa lielam viss jau ir - vide ir prīmā, sabiedrība arī gauži izdevusies, bet pati es tā kā dumiķīte,
ķiķinu & mulstu, jo nav saprotams, ar kuru pogu regulē radioviļņus.

Varbūt man nemaz nevajag tos radioviļņus, varbūt man vajag vienkārši noregulēt zūmu un asumu,
kas būtībā ir tas pats, tikai vizuāli. Ir taču forši, ja ir gan skaņa, gan bilde, gan smadzenes, ne?
Tad kāpēc vēl bakstos šitā? (un varbūt jau situācija nav nemaz tik baisa, bet pats jau sev stāvi vistuvāk & attiecīgi arī prasi -
davai, fiksi, ideāli & ar pūdercukuru pa virsu, skaidrs?)
Trāpīgs citāts šonedēļas kontā - “No man treats a motorcar as foolishly as he treats another human being. When the car will not go, he does not attribute its annoying behavior to sin; he does not say, 'You are a wicked motorcar, and I shall not give you any more petrol until you go.' He attempts to find out what is wrong and to set it right.” Autors - Bertrands Rasels.
Nu, Skābais, varam & darām?!
Bučuki, mīļumi! You know You love me,
xoxo,
Gossip Girl & Chuck Norris.
Meow.

Mūzika: Eminem & Nate Dogg - Till I Collapse

8. Augusts 2013

03:06: Uhnn-tiss, baby!

Atceraties, kad iepriekš gruzījos par 40-gadniekiem, kas nedomā? 
 Šovakar sapēros uz diviem draugiem, kas nedomā & kas ir sīkie, bļe'. 
& tādi arī paliks, ja tuvākajā laikā neizdarīs secinājumus, kādi pieklājas jauniem, dumpīgi patstāvīgiem & apņēmīgiem ļaudīm. 
 Zin', kas ir sviests? Ka ļaudis sadzeras & uztver to kā pilnvaru vaidēt par savām tā dēvējamajām likstām. Zin', kas ir problēma? 
Problēma ir tad, kad tu sēdi pie stūres sastrēgumā & tev piemetas caureja & bardačokā nav tualetes papīra, lūk, tad tu vari teikt: 
 "Hjūston, mums ir problēma!" 
 Ja tu nespēj runāt par savu raizi  kad esi skaidrā,
(ar nerakstītu, taču ievērojamu noteikumu, 
lai tas būtu ar domu, ka tu risini, ka tev palīdz, nevis, ka tu tukši noņaudi -
 ka man atkal labi neiet & neies, jo: 
 a) melns kaķis pārskrēja pār ceļu, 
 b)Maxima's pārdevēja veikalā uzbubināja, 
c)tu esi (stulbuma) lāsta pārnesātājs), 
 tad nedzer. 
 Vai arī dzer & ej bučoties, kā es to parasti daru. ^^


Mūzika: Crysis 3 - What Are You Prepared To Sacrifice

4. Augusts 2013

23:03: Welcome To The Soldier Side
Sabrīnījos šodien par savu kolēģi.
Viņa ir tik sparīga, nenogurstoša, akurāta & vispār pats labākais -
viņa ir tik jauna & saprātīga, inovatīva, ģimeniska
turklāt, izskatās, ka viņai ir 30 gadu,
izrādās - 40. What? Tāds bija mans pirmais jautājums. Tāds jautājums man arī latviski
skan visbiežāk,
atsaucoties uz ikdienas kurlumu,
ko ietekmē uzmanības dalīšana/neuzmanīgums/apkārtējās vides decibelu īpatsvars & stuff.

Mūzika: AFI - 12/21

29. Jūlijs 2013

13:07: Think, fucking think motherfuckers!
Zin, kas mani kaitina?
Tas, ka cilvēki nedomā & neanalizē & neizdara spriedumus par savu rīcību
savā dzīvē
pat 40 gadu laikā.
Sīkajiem var piedot - kas tad viņiem, jauniem, dumjiem, skaistiem, neprecētiem,
bet tas, ka senči dara & domā vai vienkārši sola sajukt prātā trīsdesmit dienas pēc savas rīcības,
man šķiet MONSTERKILLLLLLL.

Mūzika: System of A Down - Violent Pornography

27. Jūlijs 2013

19:09: If you like TAGADNE, you will love NĀKOTNE
jeb tas bija gramatikas likums angļu valodā, kuru atceros tikai labskanības dēļ.
Un ja izsver pa detaļām & dzīvsvarā,
cik, ko, kā,
tā ir - ar šiem spožajiem vārdiem parasti apstiprinu jebkuru definīciju, kurai piekrītu, bet
neko radošāku vai kādu papildinājumu/piemēru nespēju izdomāt.

Diezgan bieži retrospektēju, kas ir noticis,
savelku secinājumus & gana bieži atkārtoju tādas pašas kļūdas.
Tas tā strādā - tu dauzies kā naktstauriņš pret spuldzi & nemaz neapjēdz,
jo tev ir tumsonīgās naktstauriņa smadzenes,
kam domāt gaismas gabarītos ir, pieklājīgi sakot, ļoti drosmīgi & ietiepīgi arī.
Taču jūs jau ziniet stāstu par tauriņiem defoltā, vai ne? Nu, viņu dzīves gājumu - tauriņš ir tikai pēdējais līmenis,
tāds kā boss spēlēs. Tas tā - sakārtoti & pelnīti.
Manuprāt, cilvēkiem arī vajadzētu tīties no šīs dzīves -
tu esi pildīts ar pieredzi & saprašanu, mūžīgajā update procesā,
kas nav īsti pa interesei katram HomoSapiens vai vismaz wannabe HomoSapiens,
savu izdarījis godam, mission accomplished & tāds gandarīts pārej citā dimensijā vai vienkārši nomirsti
(te jau jāpielāgo katra paša gaumei, ko darīt pēc nāves).
Jo dzīve ir pietiekoši gara lai dotu & lai mācītos visās tās garumā,
nevis, kad apnīk, sākt dusmoties uz citiem, ka
paša ikdiena nav kārtībā.
Tā lielos mērogos man dzīvē nav gājis neba žilbinoši spoži, draņķīgi arī nē,
un tomēr tikt no purviem, (kas visticamāk pat nav purvi, taču sākotnējais šaurais redzeslauks & sīkmanīgums saka, ka viss ir slikti, jāgriež vēnas & jādzer kā Sniegbaltītei, kura uzzinājusi, ka princis ir gejs, bļeģ) kuros iebrists pa soļiem & pakāpeniski, naivi cerot, ka pagadīsies kāda laipa,
ir mans Haskija horoskopa lepnums. ((:
Secinājumiem bagātākais protams, ir nr. 2011 - 2012 (skan kā Beagle Boys ^^), taču arī caur tiem posmiem nereti bija notikumi
& ļaudis riņķī kā tāds apstiprinājums - eu, dzīve ir zaibis sistēma.
Par kaut ko sūdzēties šobrīd gan būtu zem katras kritikas,
pašas muļķību vienīgi gribas atspārdīt.
Kā rezumē varu teikt, ka man patīk tagadne, man patīk attapties tagad,
starp vārdiem jau un vēl ir tāds foršs posms - tā ir pašreizējā dzīve. ^^
Un tosts, kas pasvītro tējas rituālu būs šāds - Nu, tad! Par to, lai citiem iet labi, jo tad arī mums ies labi! & apvērstā versijā ar'!

Mūzika: Kabata - Vilciņa Dziesma
01:28: par kāpostiem
Man ir pamatotas aizdomas, ka kāda no manām personībām vēlas likt man kapitulēt & nolikt karoti,
citādāk to bohemizāciju mēneša garumā nevar izskaidrot.
(apejot tēmu, man skan Eminema skaņdarbs - I Need A Doctor, daļēji tematiski,
es apbrīnoju & bolos -
kā var tik skaisti, pamatoti, loģiski & baudāmi visu salikt secībā,
ar tik sižeta dinamiku, cik ļoti attiecīgi ideāls ir melodiskais gājiens!)
Tāpēc sēžu šobrīd ar to savu anarhisko personību un prasu viņai - nu, ko tev vajag, ko tu gribi,
ka ļaujies, kāpēc tev allaž ir slikti, kāpēc tu smēķē, kāpēc tu noliec malā stipro kauliņu & iegrimsti kopējā murdoņā, kur
ne tikai cits citu nedzird,
bet pirmkārt pats sevi neapzinās?
Kāpēc es ļaujos fokusa zaudēšanai? Kur ir tas foršais raksturs, kam ir arī spēks?
(viss. man nāk miegz)

24. Jūlijs 2013

01:13: Tas ir labais
jeb šodienas & ne tik senu prīmā parādību/notikumu/lietu tops.

Septītā vieta:

šis laiks & šī telpa, kas sevī ietver pilnīgu klusumu, lielāko darbu gandrīz pabeigtību un ērtību ar svaigu vēsumu, ko atvelk nakts no āra.



Sestā vieta:
lietus klāti jumti, ko vēro no citiem jumtiem jeb brīdis darbā. Atrados mansardā &
zaglīgi vēroju, kas labs notiek ārā. Tur bija miers & lietus. & koši oranži jumti ar dažām pelēcīgām, smagnējām celtnēm blakus caur lietus filtru.
Sajūta, ka tu esi pagātnes liecinieks & tā vien prasās uzlikt elkoni uz palodzes & kavēties vērojumos & domās.

Piektā vieta:
Pīppauzes tēja lietū uz soliņa bez cīgas. Zini, cik prīmā ir būt mazliet drēgnumā ar svaigi pagatavotu tēju & mūziku ausīs vienatnē bez bezjēdzīgu sarunu procenta par neko ar kolēģēm. Papiross vispār man bija līdzi, atzīstos, kamēr varu. Bet šķiltavas sēdēja bodē, ar aizbultētām durvīm zem haštaga #I'llBeBack_ ^^

Ceturtā vieta:
ēst gatavošana. Es vienkārši mīlu to nodarbi. Tu atnāc pēc darba tāds izvazāts & lipīgs. Ar spēcīgu motivāciju zem nosaukuma: "Neko negribu." Var jau arī neēst, var uzbliezt maizītes, var diedelēt kaimiņiem. & var uzburt zupu ar Remī domās & Pavāru dziesmu ausīs. ^^

Trešā vieta:
patīkamais nogurums, kas iet roku rokā ar maldīgo &, par laimi, mirklīgo pašpietiekamības sajūtu, bet kas rodas pēc tādas intensīvas šeptēšanas.

Otrā vieta:
Beitikas vēstule ar vecām bildēm.
Jūs taču ziniet to sajūtu, kas parādās tad, kad skatāties sen neredzētas & vecas bildes. Es nerunāju par to sajūtu,
kas ir tad, ja katru dienu skatās vecas bildes. Ziniet, kā ir tad, kad draudzene atsūta bilžu paku jizcili sliktas kvalitātes foto uzņēmumus, kas bildēti ar web kameru, taču satur dēkainu atmiņu esenci & reaģējas vēl turpinājumā. Un ar tādu dīvainu fejas/pidara smaidu Tu atceries studiju laiku & nedalāmo Kokneses apvienību. Ne gluži nedalāmo. Drīzāk ļoti sapasīgo & savstarpēji papildinošo ibio trio no Rio nē. Mmm!

Un pirmā vieta :
geto, Linkolna & pasaulē gudrākais gultasbiedrs. Es taču teicu, cik ļoti priecājos pārvākties. Varbūt ne šeit, cibā. Bet vispār.
Šis stūris ir maģisks, te gribas uzkavēties,
ir laime attapties šeit, zem tās pašas troposfēras un Saules, kas ir teorētiski visur, Zemeslodes platībā & atrasties telpā starp jauniem, dzīves pilniem cilvēkiem, kam plāns nav tikai paspiest televizora pulti pa piecdesmit reizēm turp'n'atpakaļ, lai noņurdētu - ai, te neko nerāda & turpinātu īstās un vienīgās mīlestības, nē, TV pārraides meklējumus.
Linkolna kopainā & detaļās ir tik skaista, ka varavīksni var raudāt & čurāt reizē. Skrējiena pusstundā dienas iepriekš man tik ļoti atgādināja Vibrogu, ka sirsniņa apmet salto uz priekšu & vēl BunnyHop sajūsmas dēļ.
Turklāt, ja jūs zinātu, cik sakarīgs gultasbiedrs man ir (nav tā, kā izklausās, ja!). Man līdz šim likās, ka, neskaitot mani pašu, ģēnijus var sastapt tikai apputējušās bibliotēkās vai laboratorijās vai skatoties Dekstera Laboratoriju. Izrādās, ka ir iespējams dzīvot vienā mājā ar šādu cilvēku. Man patīk domu gājiens - ja tu esi telpā gudrākais cilvēks, tad ej ārā no turienes.
Es ceru mans ģēnijkaimiņš to nezina vai pagaidām mani nedzīs prom, & pats arī netīs makšķeres.
Jo man ir ko pamācīties!

Mūzika: Placebo - Spite & Malice

20. Jūlijs 2013

20:43: negativus
Mēs, Skābais, zinām & saprotam, ka teikt "Nē" & cirst pretī "Pats tu stulbs!"/"A tu kas?" nav nekāda vieduma pazīme & ka krietni sakarīgāk ir pateikt "Paldies!", kas prasa gan saprašanu, gan pazemību, vai gadījumā, ja nesaprotams, par ko tev tā saka, lūgt, lai paskaidro, bet arī tas prasa tās pašas īpašības.
Taču laiku pa laikam pasīvi vērojot masu notikumus tieši tāda - kas par sviestu? doma man iešaujas.
Tāds HEADSHOT viedoklis, ko, iespējams, nespēj pamatot vai arī spēj ar ļoti nekādiem argumentiem,
kas nesniedzas tālāk par "Tāpēc, ka tā ir."/"Tāpēc, ka man nepatīk un viss."/"Vai nav vienalga, kāpēc."
Te man prasās piebilst tēva teikto, citēju: "Zini, kas ir vienalga? Tad, kad paņem sūdu rokās un saspiež.
Pa kuru pirkstu starpu nāk tie sūdi laukā, tas ir vienalga." Un ne vārda vairāk par šo apgalvojumu, lai neiebrauktu ārpus tēmas apvedceļā.
Kam es šoreiz padevos drusku aizkaitināties vai nodibināt neatbalstošu viedokli?
Protams, ka Pozitivus.
Es jau pagājušo gadu rakstīju, ka viss bija skaisti, kamēr man bija jāstrādā vai draugi bija netālu & centos pārlieku nekavēties
pie tā absolūti medicīniski & psiholoģiskā & defoltā vājprāta, kas izpaužas
kā vispārējs higiēnas & patstāvības trūkums, nemaz nerunājot, ka viss, ko Tu pārved mājās, ir ar silīcija oksīda koncentrāciju, kam tur vispār nebūtu, ko meklēt.
Turklāt cena, ko Tu samaksā par negaršīgu ēdienu, maldies pa kaut kādu mistisku telšu pilsētu & dzirdi kaut kādu bezjēdzīgu
mūziku, ja to var saukt par mūziku, ceri kādu sazvanīt, saprotot, ka tas nenotiks & centies ar iecietību pieņemt katru lohu, kas tevi cenšas pamodināt nekādu iemeslu vadīts,
aptverot, ka pats jau piekriti, entuziasmā apcerot, cik pievelkošs mēdz būt tirgošanās process ar savu preci saulrietā ar (visticamāk) stīgu kvartetu fonā, kas tur nekad neskanēs. Vispār saulriets arī jābauda minimālā kompānijā nevis hipsteru atdarinātāju mērkaķu barā, kur katrs trešais cenšas pierādīt, cik kruts viņš grib būt.
Mhm, katrs jau ir pats savas laimes zābaks.
Un tomēr, pavirši pavērojot šogad notiekošo, grupu atskaišu tipa fotoattēlus, kur vairumam izpildītāju ir ataudzētas bārdas ar RayBan saulesbrillēm
(arī tad, ja saule nespīd) & izskats, kas saka "I'm the only, buy me", turot rokā glāzi siltumam & drošumam (par sevi)
vai draugu masas, kuras varēs lielīties par savu drunk'n'wasted mode, it kā tas būtu tik pat liels paveikums kā absolvēt,
labi, neteiksim, bakalauru vai maģistru, ko es pati neesmu izdarījusi, bet nu, piemēram, doktorantūru.
Nevar teikt, ka pasaulē nav harmonija - vieni mirst, citi dzimst, vieniem laime, citiem pagrimums, tā matemātiski jau viss varētu būt neitrālajā pozīcijā. Kas arī nav nekas daudz jeb konkrēti nulle.
Cilvēki spēj veidot tādu veiksmīgu kopumu, kas saucas siena (te es par piemērojos Pink Floyd. The Wall). Ir droši vien besis ietilpt sistēmā, būt zem zīmoga working-class-hero, ja to negribas. Taču parasti reti kāds apzinās & izdara kaut ko tālāk par besi. Visbiežāk šis besis tiek noskalots ar reibinošiem produktiem, dvēseles tiek sadarvotas & deguni piepūderēti ar sniedziņu, jo visiem taču gribas būt priecīgākiem, izrādīt spēku vai kļūt enerģiskākiem. Lai kā visas no iepriekš minētajām kvalitātēm tiktu pielāgotas katra izpratnei. & es neko nevienam nepārmetu īsti, jo tā jau nav, ka negaršo.
Tomēr visam tam cauri man tā vien patiktu uzrīkot ziemā Negativus, kur var izpausties Positivus ideoloģijas pretinieki.
Es to, protams, nedarīšu, jo tam nav jēgas & tā ir bezjēdzīga anarhija.
Un tomēr. Uz kurieni lidojam, par to brīžiem man nekas nav zināms & es tikai nobolos,
taču pati ne vienmēr rīkojos prātīgāk.

Mūzika: Louis Bacalov - The Grand Duel (Parte Prima)

19. Jūlijs 2013

02:32: O, man vakar bija dz/d
jeb man palika 24 gadi & 1 mēnesis!
Nosvinējām godam, taču neviens no kompānijas par to nemaz nenojauta, ka svinam manu dz/d. Labi, labi, es arī
līdz brīdim, kad Ieva sāka stāstīt, kāds ir Nikas relatīvi īstenais vecums.
Taču vispār gribējās pateikt katram retajam, kas izsper man beņķi zem pakaļas, kas tur tā ērti un forši iesēdēts.
Nu, tāds sirsnīgs & patiesi novērtējošs paldies! Pacelšu glāzi par rezultātu. (cik absurdi & patosa pilni reizē)

*dziesma fonā no bērnības, filmiņas & svaigām domām reizē.

Mūzika: Youssou N Dour - "Kirikou n'est pas grand mais il est vailla

16. Jūlijs 2013

18:59: neko 2005
jeb šodienas atslēgas vārds.
kas vainas, ar' nav vērts sev prasīt.
Gruzis Nesaprotamais.

Mūzika: System of a Down - Question!

15. Jūlijs 2013

01:03: LU sucks,
teica balss no miskastes.
& izstājās pagājušajā gadā no pēdējā kursa,
kas bija cerīgi & vienlaikus apnikumā atlikts uz pagarinātās grupas posmu.
Es jau neesmu no bēdīgajiem, ja. Tāpēc šodien lūkojos savā LUIS kontā,
ko labu man tur rāda, jo vilina uzrakstīt arī sev, ne tikai citiem diplomdarbu.
Tīri humāni, nasks & rosīgs pusgads mājās garantēts!
Viena lieta, kas mani smīdina & mulsina reizē, ir valsts eksāmens. Respektīvi,
ka Beitika ar savu koncentrēšanās mazspēju paveica?
Jo es jau neesmu labāka par savu Beitiku.
Jūs taču atceraties stāstu par manu pirmo kultūras vēstures eksāmenu,
kur mana vienīgā gatavošanās bija Zeitgeist off-topick filma & 5.klases vēstures grāmata
zibenīgs pāršķirstījums, iesienot galvā absolūti nevajadzīgus,
smieklu pavadītus lozungus, tobiš,
Kristiešus lauvām! Jā, to stāstu es nestāstīšu vēlreiz.
Bet to, kā mani ieslēdza gleznotavā ar krieviskiem komplimentiem,
ir gan uzjautrinoši atcerēties.
Karoči, ziema, Skābais pārvācies no kojām, kas ir spļāviena attālumā no fakultātes,
uz lepno Brīvības ielu, ap desmit kilometriem prom - jā, esmu gājusi kājām, jā, esmu arī skrējusi distanci,
apstājoties pie katra velna miltu luksofora & dabūjis Brantu par draudziņu.
Draudziņš tā kā sāka traucēt manam svabadajam ego, kas nelokās tāpat kā sojas šokolāde Olimpia,
kad to mēģina, zum Beispiel, izkausēt,
tāpēc, ja citādi nevar atšūties no neskaitāmā uzaicinājuma doties uz ČBK (still Dre, still got love for streets, still wtf?), muku uz
gleznotavu, jo tur, kak raz, man iesākta grabažu klusā daba.
Sākumā dežurante izrādīja gan iniciatīvu, gan atbalstu maniem nodomiem pabeigt to baiso uzstādījumu,
tikai kļūda saknē bija tā, ka nevienojāmies, cikos labprātīgi tinos. Un
varbūt man pat izdotos izlikties vismaz par spoku, ja neuznāktu nevaldāma vēlme iedzert kafiju.
Āķis ir tur, ka kafijas mašīna ir lejā, netālu no dežurantes, a.k.a. Night-time King of the Castle
& arī tur, ka nauda nesmird, bet skan gan & ap pulksten pusdivpadsmitiem man saka, lai eju prom.
Apmainījāmies ar viedokļiem & dzerot kafiju tinos atpakaļ gleznotavā, jo lepnums neļāva iet uz kojām &
spītība neļāva vispār pamest šis viesmīlīgās telpas. Sēdēju kādu laiku tad tur, līdz beidzās vaitspirts & bija pietiekoši vēls,
lai es kļūtu pagalam aizdomīga, ka mani ieslēdza gleznotavā. Ka tik nenozogu kādu korodētu grabažu & neaiznesu uz krāsaino metālu nodošanas punktu
& nenopērku metilspirtu & neatstiepju kājas pēc pirmā malka.
Es nesūdzēšos, ka man jau tā šķita, ka gaiss garšo pēc vaitspirta & ka naktī kļuva auksti & man nebija raskladuška
netīšām līdzi paķērusies.
Taču pastāv vecais, labais triks ar prožektora sildošo efektu, mēteli & savienoto trauku, nē, krēslu principu,
uz kādiem sīkie bērnībā spēlē slimnīcu & drošticami apgalvo, ka tā ir gulta vai kušete,
atkarībā no ārstniecības pakāpes & daktera advancētības.
Divas stundas miega par maz, trīs par daudz. Un urīnpūšļa ietilpība arī nav bezgalīga.
Man gan stundu vēl nācās pagaidīt, līdz uzmostas dežurante & atsvabina mani no karcera.
Jā, gan, priecājos, ka neizspēra,
un ka vēl gana lecīgi varēju doties prom ar augsti paceltu galvu & vidējo pirkstu,
jo, ja kāds pasaulē ir nelabojams, kurš mirs bēdīgs & kam nevar izskaidrot, ka pasniedzējs ir atļāvis gleznot arī naktī,
tad tas ir pensionārs,
kam dzīvot apnicis jau, bet eitanāzija liekas pārāk grēcīga & biedējoša.
Bilde za to bija praktiski pabeigta, neskaitot gaismu ielaidumus.
Nākošajā dienā jutos kā pohās, taču labāk gleznošanas paģiras nekā
Četru Baltu Kreklu burzma & nejēdzīgums.

Man ir gatava doma, ko studēt tālāk. Taču šito nevienam
pašam/pašai neteikšu līdz iestāšanās brīdim, kas iznāk divi gadi.
Gan sevi & savu muldēšanu pārbaudot, gan izvairoties no nevajadzīgām reakcijām.

Mūzika: Common - Be

10. Jūlijs 2013

21:23: Zane,
Viņu satiku pagājušajā gadā, ļoti primitīvā un reizē veiksmīgā, pēc maniem
pielāgoties spējīgajiem standartiem vērtējot,
masu dzertiņā Liepājā. Summersound.
Kā nu nepieteiksies pelnīt tur piķi,
ja to visu rīko MC Oppozitors & asistē Drifta Gateris.
(100% garantija, ka tur ir skaista peizāža, diezgan sakarīgi vīrieši & konstruēti spēkrati ar visādiem apdeitiem).
Štrunts par visu to,
ja var atrast kādu daiļu & gudru madāmu, kurai paturēt roku, kad viņa pīpē vai ar ko izlocīt eksremitātes, kad apnikums iestājas
ļaužu apdzirdīšanas jomā.
Un tā kā man allaž laimējas ar ļaudīm rādisuā, tad arī šoreiz es sapazinos ar Zani.
Liepājā nokļuvu pavisam dumji. Man taču ir talants darīt 50 lietas reizē virspusēji & pavirši,
tāpēc pēc nakts maratona tauriņu šūšanā & mājas kārtošanā atvēlēju sev divas stundas miega
& laimīgi nedzirdēju modinātāju.
Ziniet to aizdomīgo sajūtu - nafig tik gaišs ārā?! Ziniet.
Somā tiek iekompresētas drēbes trim dienām pēc izlozes principa,
jo, lai izrēķinātu lietderības koeficientu, ir vajadzīgs ja ne laiks, tad vismaz mirklīgs miers.
Īkšķus turot, ka ir paņēmies netīšām līdzi lēcu šķidrums, Tu iesēdies medīciniskā vājprāta važonī Mercedes autobusa paskatā
& tāpat ceri, ka ir līdzi nauda biļetei līdz Liepājai.
Viss čībiņā. Pieļaut optimistiski naivo domu, ka trīs stundas varēs pasēdēt, man kaut kā neienāca prātā. Labi, ka tā.
Man gan dūšu bojāja viens puika, kas bija sapūties ar Hermes smaržām, par lozungu ņemot - jo vairāk, jo labāk, taču,
es neesmu no cukura, es esmu Skābais,
tāpēc lasīju Karlosa Kastaņedas grāmatu & ik pa laikam izbaudīju vertikālo miegu.
(..) te bija garlaicīgā daļa, kas diez vai jūs izklaidētu, jo es lasīju grāmatu bez faktiski uzskatāmām bildēm. :p
Zane man pavilkās pretī, kad biju gana tuvu & tā mēs sākām darbus kopā. (te ir nākamā garlaicīgā daļa, kad mēs nesājām alkoholu, kārtojām & darījām citus random bullstuff, lai savestu kārtībā telti)
Un ja pavisam godīgi, tad nekas īpašs tur nenotika. Parunājāmies, šad tad noklīdām no telts ar formālo iemeslu - pačurāt, taisnības pilno iemeslu - paskatīties, kā Zane skaisti pīpē, padzērām kafiju rītā, pamigām ciet, es tēloju Pelnrušķīti, kam nenāk miegz & kas grib atnest saldējumu & kārtot, jo ja nu Princis kaut kur skatās.
Taču, ja eksistē kādas labas lietas mūsdienās, tad Facebook ir pieskaitāms šai kategorijai,
kaut kā tā mēs esam uzķērušās viena uz otras, pateicoties spožajai zilgmei, uzskatāmai par FB ikonu.
Man ir lepnums par & uvažuha pret šo interesanto, kautrīgo, izskatīgo dāmu, kura īsti neapzinās, kāds izcils, spožs kristāliņš viņa ir.
Viņai tūdaļ būs jubileja, tāpēc es vēlu uzvarēt viņai mūsu derībās par kāzām! Zane, Tu zini, ja ka es piekritu tikai tāpēc, jo tādu vērtīgo gardumu kā Tevi nedrīkst laist secen, tāpēc es gaidu, kad varēšu piebraukt Tev Mini Cooper. Man tiešām nav žēl!
Gaidu Tevi, kad varēsim kopā smēķēt & reibt & muldēt. MĪLU.

Mūzika: Spitfire - Пидоры
Powered by Sviesta Ciba