nakts laikā izsvied visu lieko izsmej pret dilstošu mēnesi laika apgrauztām debesu velvēm
kā lēlis tas dauzīsies saliektiem spārniem gar logiem pa zara caurumu lūrēs
istabās tukšās pienbaltās sienās un tikmēr tu kaut kur jutīsies dzīvs
teju piekrāpis būtību pašu un nē arī es
neatceros kas īsti tā ir bet tā reizēm gadās
ka esam dzīvi neglīti un kaut kam aizmirstam
nevajadzīgi un mirsim
ļoti drīz
kā lēlis tas dauzīsies saliektiem spārniem gar logiem pa zara caurumu lūrēs
istabās tukšās pienbaltās sienās un tikmēr tu kaut kur jutīsies dzīvs
teju piekrāpis būtību pašu un nē arī es
neatceros kas īsti tā ir bet tā reizēm gadās
ka esam dzīvi neglīti un kaut kam aizmirstam
nevajadzīgi un mirsim
ļoti drīz
vēl skaistāki mēs
laikam nespēsim
vai nepaspēsim būt