nakts laikā izsvied visu lieko izsmej pret dilstošu mēnesi laika apgrauztām debesu velvēm kā lēlis tas dauzīsies saliektiem spārniem gar logiem pa zara caurumu lūrēs istabās tukšās pienbaltās sienās un tikmēr tu kaut kur jutīsies dzīvs teju piekrāpis būtību pašu un nē arī es neatceros kas īsti tā ir bet tā reizēm gadās ka esam dzīvi neglīti un kaut kam aizmirstam nevajadzīgi un mirsim ļoti drīz vēl skaistāki mēs |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |