Ierodos - laukums pilnīgi aizputināts, neviena nav, tumšs... Nebiju tomēr aizmirsta, bet tādos apstākļos vēl neko īsti nevarēja padarīt, zirgi nav paspējuši uzkačāties kārtīgai slodzei pa tik dziļu sniegu, tāpēc nodarbojos ar saimnieciskām lietām, palīdzot soļos izbrist ceļus laukumā un tad izkustinot divus zirgus naktī uz mežu. Piedzīvoju arī savu pirmo mazo stoiciņu - sākumā pat nepieleca, kas īsti notika, bet ķermenis noreaģēja perfekti. :D