Lālalā, zirdziņi... Beidzot atkal pati ceļu lēkšos, un, ja neskaita kokainos plecus un rokas, sanāk pat visai forši, izsita tikai pavisam nedaudzas reizes. Varēšu atkal ķert kaifu un šodien pirmo reizi sajutu, kā tas ir - būt pašpārliecinātam lēkšu laikā. Tāds wiii. :) Pie tam, ar Auci, kuru agrāk pat īsti izkustināt nemācēju, bet tagad viss aizgāja kā pa diedziņu. Laikam viņa mani vairs neierindo kategorijā "šitas neko nemāk". :)