Kopš svētdienas nakts esmu sapņos, kuros jūtos izteikti laimīga. Tiem nav vienota sižeta vai norises vietu, teiksim, svētdien biju Ķīnā, Pekinā, un dejoju lietū, ģērbusies garā, baltā vīriešu kreklā, bet šonakt - pelēkā marmora templī, pa kuru skrēju, cik vien ātri varu, izbaudot vēso akmens pieskārienu basajām pēdām, kopsaucējs ir tikai viens - skrienu vai dejoju, ātri kustos un kustībā sajūtu laimi. *** Daudz jautājumu par atvieglotajiem rikšiem un uzsēdi piektdienai, ceru rast kādu skaidrību. Un jau atkal briest gājiens uz zirgveikalu - mmm, šopings. :D |