Likantropiskās · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Cilvēki lielākoties baidās ne tik daudz no Nāves, kā no sevis zaudēšanas, jo Nāve ir pārlieku abstrakts jēdziens, lai to spētu uztvert vairāk kā miglainu izzušanu, pēc kuras sekojošais ir gluži vienkārši nezināms. Vai tiešām nezināms? Tas nu pēc katra paša pārliecības, sajūtām un zināšanām. Par savām esmu pārliecināta, bet tās šobrīd nav svarīgas.
Man domāt, kad tiks saprast, ka nekas netiek zaudēts un, ja tiek, tad tas jau ir gluži vienalga, jebkuras bailes pārietu. Viss pāriet, gluži viss.

UPD: Vispāri nē. Nav gluži tā, ka nekas netiek zaudēts. Tiek. Satiekoties ar Sevi, mēs sevi zaudējam. Vai nav lieliski? :)

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 7. Janvāris 2008, 23:32, [info]mindbound commented:
Nāve ir lielākās pārmaiņas, kādas cilvēku var skart viņa dzīves laikā; un cilvēks (vismaz vidējais aritmētiskais, un domāju, ka kādā mērā arī teju katrs individuāli) vienmēr ir baidījies no pārmaiņām.

Turklāt, tāpat, kā daudzi nespēj iztēloties matemātisku bezgalību un neesamību, gluži tā ir arī ar faktu, ka "manis vairs nebūs" - daudzi to vienkārši nespēj iztēloties, un klāt minētajām bailēm nāk arī apjukums un iekšēja trauksme no domas par šādu neizbēgamu, taču iztēles robežās neietilpstošu stāvokli.

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry