Likantropiskās · piezīmes

Šodien labu laiku gaidīta tikšanās un interesantas sarunas, kā arī, grāmata - dabūju izlasīt Parelli darbu "Natural Horse*Man*Ship", redzēs, ko no tā gūšu un kā noderēs darbā. Interesanti.

Dabūju Birčiku aka Birkavu - http://www.zirgi.lv/album/zirgi/Birkavs/slides/Birkavs_02.html - kurš ir trakoti izglītots, jūtīgs un atsaucīgs zirgs. Tiesa, tā kā bija vēsāks un tāpēc atļāvos uzvilkt bridžas+kragas, ne pārāk labi sajutu, cik lielu spiedienu viņam dodu ar šenkeli, tāpēc Birčiks ātri vien aizlidoja ātros, ātros rikšos, aizmirsdams, ka tā kā vajadzētu arī manī ieklausīties. Pēc neilga mulsuma un neskaidrībām par kāpšļu garumu, gājām mazajā manēžā un tur, gaidot instruktori, izmēģināju jautājumu kastes spēli, pēc kuras Birčiks, kaut arī ne pilnībā, tomēr sāka man pievērsties. Gluži nejauši sanāca viņam paprasīt cilāt priekškājas un tad, ieintriģēta, ko es mācēšu no viņa paprasīt, pacilāju tās vēl mazliet un Birčiks apzinīgi un skaisti izgrozīja priekš- un pakaļpusi. Ne jau tāpēc, ka es to diži mācētu... Bija sajūta, ka Birčiks ir par gudru un nadzīgu priekš manis, tāpēc tā izpildās gan ar neklausīšanos, gan ar uberstraujajiem rikšiem un lēno reaģēšanu uz vadību. Tad arī nāca instruktore un mācījos likt viņam klausīties manā ritmā, nostabilizējot to arī sevī gan iekšēji, gan, nepieciešamības gadījumā, ar pirkstiem bloķējot kontaktā turētās pavadas (vēsmas no Vikijas stāstītā, hehe), kas, beigu beigās, palīdzēja iegūt tieši tādu riksi, kādu bija uzdots - lēnu un rāmu. Sākumā gan bija pagrūti, jo, godīgi sakot, man ļoti patika viņa ātrais riksis, bet nu, nēsājoties nedz šenkeli sakārtošu, nedz vadību, nedz respektu.

Tad nāca mirklis, par kuru jutos visai nepārliecināta - mācīties celt lēkšos patstāvīgi. Sākumā arī diez ko nesanāca - Birčiks tik aizskrēja savos vējarikšos un labu brīdi bija "lēnie rikši"-"vējarikši"-"lēnie rikši"- "ĀTRIĀTRIĀTRI!"-"... , līdz beidzot, liekas, pieleca, kā tas ritms sevī paceļams. Par kājas pozīciju - vēl ne tik skaidrs, bet nu, tā bija pirmā reize! Izdevās pacelt divreiz un, jāatzīst, izsēdēt sanāca labi. Tā sajūta joprojām gurnos sēž un tad gribas smaidīt, smaidīt... Nezinu šobrīd otru tik pozitīvas emocijas raisošu kustību kā zirga lēkši. :) Nākamreiz jāt tikšu tikai pēc MJR, ceru, līdz tam neaizmirsīsies...

Un jāatceras piedomāt par kāju stāvokli.
Un izcīnīt vairāk laika ar zirgu. Nevēlos iekļauties nomas pārāk straujajā ritmā un esmu pārliecināta, ka izdosies sarunāt iespēju ar zirgiem pakomunicēt vairāk...

Trešdien spēles un Sāba. Centīšos būt sagatavojusies labi.