Šeit pagaidām nav nekādu pārmaiņu - tā pati remdenā, pelēcīgā vasara, vienīgi naktis lēni kļūst arvien garākas; šķiet, ka garastes peļu pulciņš zem ielmalas akmens plāksnēm arī vēl necik nebēdā par rudens tuvumu. Ir tikai mazliet drēgnāk un vientuļāk, nekā agrāk, un bezmiega naktis biežāk aizpilda atmiņas, nevis domas un ieceres.
Zīmējumu, kuru Tu man dāvāji neilgi pirms aizbraukšanas, vienubrīd skāra lietus, un, kaut arī līnijas ir tikpat skaidras, kā iepriekš, vietām un nevietām tinte ir ieguvusi dīvainu, sārti violetu toni.
Pirmo reizi, pirms brīža, tik skaudri pietrūka aizjūras zemē palikušais un palikušie.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mindbound commented: