nu, tā tas ir. šis moments man kaut kādā rakstīšanas/radīšanas procesā patīk vismazāk. it kā esi visu izdomājis, raksti un sajūsminies - nu tik būs! un tad, kad esi uzrakstījis, pārlasi - un še tev! ne miņas no šedevra! bet pēc laika [piem., pēc mēneša], ja izlasa paša rakstīto, tad nāk apjausma, vai tas ir ok, un ja pat nav, tad skaidrāk var redzēt, ko jāpielabo.