Jautājumā par dažādu savas personības vai pasaules būšanu aspektu pieņemšanu... Plaši izmantots vārds. Līdzko esi ar kaut ko konfliktā vai nesapratnē - pieņem, pieņem. Nu, man tas "pieņem" nozīmē "izprast un atzīt par labu esam tādu, kāds nu tas kaut kas ir". Bet ja vien tie ieteikumi ar to pieņemšanu beigtos - tak nekā, pieņemto vajagot transformēt. Par kaut ko labāku. Gaišāku, protams. Nu kāda tad tur pieņemšana sanāk, ja nespēj pieņemt, ka esi, kas esi (NB! Ar samierināšanos nejaukt! ) un cītīgi centies to no sevis izvarot, mēģinot izmainīt vai vienkārši aizstāt ar ko citu, kopējam labumam pieņemamāku? Tas jau tāpat kā katoļu misē sist sev pie krūts un mantrot "esmu grēkojis, esmu grēkojis, kungs, esmu grēkojis!" īsti pat nesaprotot - kādi tad tie grēki bijuši un no kā īsti jāatsakās. Apžēliņ. Starp garīgi apņēmīgajiem reizēm nākas sastapt visnepieņemošākos ļaudis.