Likantropiskās · piezīmes

Karstums. Karstums. Karstums. Ellīgi grūti uzturēties uz laukuma. Bet negaidīšu jau rudeni, tāpēc pēc darba autobusā iekšā un uz staļļiem. Pa ceļam pusģībiena stāvoklī sapņoju/halucinēju, ka radio humora šova vietā tiek stāstīts, ka zirgi līdz piecu gadu vecumam nedrīkst tikt turēti boksā vairāk par kādu stundu un kategoriski nedrīkst uzturēties uz mākslīgiem segumiem, kā arī, jānodrošina, lai zirgam būtu daudz kustības - tā rīkojoties, tikšot krasi samazināta iespēja, ka zirgs vēlāk saslimšot ar nagu karsoni. Vēl centos sajust, kurš zirgs man šodien būs un likās, ka būs bērs vīriešzirgs - galu galā, tā arī bija, dabūju Divello, savu pirmo skolotāju. Tā kā Divello savā pagātnē ir cietis no cilvēkiem ar stekiem un joprojām nav no bailēm atkopies, to izmantoju, mācoties pilnveidot vadību tīri ar ķermeni un kāju. Soļos vadība gāja mierīgi un brīžiem pat no pirmās domas Divello griezās, kur to vēlējos - gan astotniekos, gan dažnedažādjebkādos ķeburos. Rikšos kārtējo reizi sev atzīmēju, ka ir problēmas ar vadību šajā gaitā, bet nekas, apgūšu. Brīžiem bija ļoti tuva kontakta sajūa un tā likās kā vēsa rudens smarža šajā karstumā. :) Nodarbībai beidzoties, Divello pats sajuta, cik pulkstenis un, pēkšņi ignorējot visus manus centienus to novērst, noparkojās pie instruktoru namiņa - un tajā brīdī parādījās instruktore, kas uzsauca, ka stundai beigas, jāatsoļo. :D Pēcāk, klausot aicinājumam, devos līdzi trīs staļļa lēdijām uz upi, izsmējos, izspēlējos ar suni un tiku aizvizināta mājās. Negaidīti patīkami, jo tik ļoti negribējās vilties pa šoseju uz autobusu...

Izlēmu, ka tomēr savākšu naudu vienai dienai Vikijas semināra. Jūtu, ka noderēs.

***

Zirgkontaktos ir liela analoģija ar visu pārējo dzīvi. Ja vēlies nokļūt no punkta A uz punktu Q, ir jāfokusējas uz maršrutu un domās tas jāiet, lai arī kādus pigorus zirgs varētu piedāvāt, nekavējoteis atgriežoties uz trases, ja kaut kas nojūk. Attīstībā ir līdzīgi - allaž jāfokusējas uz iekšējo un visa uguni, tad tā tuvosies vēja spārniem un nekādi ārēji kairinājumi nespēs novērst uzmanību - bet, ja tiem izdodas, tad tie nes, kur pašiem tīk. :)

***

Jūtos apdāvināta. Veikalu plauktos noķeru preces, kuras man gribas un vajag, bet kuras tur stāv nesakarīgi iegrūstas vienā eksemplārā un nav reģistrētas kasēs.
Sākumā arī piktojos, ka uz darbu karstā laika dēļ jāiet 07:30...bet tad kā ar dēli pa galvu - mūs arī palaiž ātrāk, kas nozīmē, ka varēšu paspēt uz staļļiem arī citās dienās. Un nesen taču te ierakstīju - kaut varētu biežāk tur braukt... :)

***

Fantastiski jautra pelde ezerā pēc zirgiem un pēc saules, puskailu driādu un dažu čupakabru savstarpējie mitruma kari. :D Bet aizvakar, kad sākās lielais lietus, izskrēju ārā, un pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību, bija gigantisks, apmēram lauvas lieluma, pelēksvītrains kaķis ar dīvaini platu purnu. Viņš stāvēja dārzā, netālu no akmeņiem, laternas labi apspīdēts, un izgaisa sekundi pēc tam, kad uz viņu paskatījos.
Savukārt šonakt, peldes laikā, palūkojos uz koku galotnēm un no to līnijas pēkšņi iznira spoži dzeltenīgs punkts. Tas strauji cēlās pa vertikāli augšup, līdz apstājās krietnu gabalu virs kokiem, un man likās, ka tas ir kāds satelīts, bet tā izrādījās...Venera. Nezinu, kāpēc, bet es redzēju rītazvaigzni uzaustam pusnaktī.
Jūtos svētīta.