Šonakt es sapnī biju sarkanmatains maori vīrietis no seniem laikiem. Ar bāli brūnu ādu, dzeltenrudu, tetovētiem pleciem un kauri kaklarotu uz krūtīm. Es pats sev smaidīju un teicu, ka esmu dievu dēls, dievu pēctecis, un sajūta bija pareiza.
Pamostoties, protams, es nespēju likties mierā, un meklētājs tika pie uzdevuma meklēt "red haired maori", "red haired maori gods", "red hair in polynesia", etc. Tālu nebija jāmeklē - jā, izrādās, ir sarkanmatainie Polinēzijā un starp pašiem maori. Leģendas klīst, ka viņi ir cēlušies no Patupaiarehe, kalnos mītošas, zilādainas feju cilts - nē, ne tādu taureņspārnu feju cilts, kā bērnu grāmatās, bet gara auguma, slaiku, ēterisku karotāju cilts.
Vakar es taču tiešām biju ļoti līdzīgā vietā, tikai vēl plašākā, spilgtākā, dzīvākā.
Jā, sajūta ir pareiza.