Likantropiskās · piezīmes


Domas pēc pusnakts

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Atzīšos, es nesaprotu, kāpēc cilvēkus uztrauc nākotne. Vai būs traģēdijas, vai miers, vai šausmas, vai prieks - vai gan tam ir nozīme, kas būs? Svarīgs ir tikai šis mirklis, svarīgs ir mirkļa sapnis; tas ir viss, ko veidojam un reiz tā būs nākotne.

Bet sapnis ir svarīgāks par visu, jo viss tajā sākas un no tā izriet - pa īstam mēs eksistējam tikai sapņos, un tajos arī esam vismazāk īsti - viss tas, ar ko mums jāstrādā, no kā jāatbrīvojas, kas jāatbrīvo, kas jāattīra - tas viss ir sapņos, simbolos, tēlos...bet kur ir šo tēlu pirmcēlonis? Reiz man bija sapnis, kas manu acu priekšā sagruva sapņu pirmmatērijā, izkusušu simbolu jūrā, kas ietvēra sevī visas zināšanas un visu nezināšanu. Kaut es spētu to izteikt vārdos, ja reiz vārdi pagaidām ir tie, ar kuru palīdzību ar citiem sazināties... Neiegrimstot tukši filosofiskās vārdu spēlēs, man šķiet, ka sapņi tiek pārlieku nenovērtēti, tajos meklē tikai simbolus, kas ataino dzīvi un norises psihē, bet tie taču norāda arī uz visām tām iespējām, kas netiek izmantotas, kas notiek ārpus mums un no mums neatkarīgi. Un, ja kaut kas no mums neatkarīgs ir tomēr zemapziņai pieejams, vai mēs spētu arī iemācīties tur rīkoties? Es ceru, ka jā, un man šķiet, ka man pat mazliet jau tas sanāk, ja vien tās nav šīs vides spēles ar manu prātu.
Sapnis tiek velti uztverts kā automātiski kaut kas neapzināts - nē, tas kā reiz ir mākslīgs stāvoklis. Ne jau nejaušības pēc cilvēks spēj sapņot - tas ir dots, lai mēs atcerētos, no kurienes nākam un ko patiesībā spējam. Pa īstam mēs eksistējam tikai sapņos - kad nav pat šaubu, ka viss ir iespējams un atliek tikai vēlēties.

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
On 25. Jūnijs 2008, 01:17, [info]spirit commented:
ir lietas, ko sapnī nav iespējams izdarīt. un varbūt tam arī ir izskaidrojums, jo to spēj tikai matērija, ar muskuļiem apveltīts cilvēks. Sapņos nav iespējams skriet. Sapņos nav iespējams izslēgt gaismu istabā vai ieslēgt to. Vismaz ne man. Esmu knapi iemācījusies panākt sauli un gaismu sapņos, jo vienmēr viss tādā noklusinātā tumsā.
[User Picture]
On 25. Jūnijs 2008, 01:23, [info]vilkate replied:
Viss, ko nav iespējams izdarīt, ir tāpēc, lai to iemācītos padarīt iespējamu. Es sapņos māku skriet, māku ieslēgt gaismu, bet tas lielākoties nav nepieciešams, jo skriešanas vietā lidoju un gaismas ieslēgšanas vietā visu aizdedzu sudrabzilganās liesmās. Toties es nemāku novērst tur citu nāves un atgriest mirušos dzīvajo vidū, tikai reizēm paveicas paspēt laikā un izglābt kādu, kura apdraudējumu esmu paredzējusi. Pieļauju, ka izdosies iemācīties arī kontrolēt dzīvību un nāvi - sapņos.
Noklusinātā tumsa gan man vienmēr patikusi labāk par visu. Pēdējā laika aktuālākais motīvs - debesu spīdekļi apgrieztās krāsās, tumšzila Saule un melni liesmojošs Mēness. Izskatās fantastiski skaisti. Ir lietas, kuras nemaz nevajag kontrolēt, jo tad nāktos palaist garām neparedzamības apburošo seju.

P.S. - dažus no sapņiem pierakstu šeit - www.klab.lv/users/siriuss

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry