Vakarnakt eimu mājās pa tumšu šķērsieliņu un klausos vēl neklausītu Trans-Siberian Orchestra albumu. Netālu man pa priekšu soļo kāda sieviete. Skan dziesma The Mountains - pēc melodiska ievada izrādās, ka tas ir E.Grīga "Kalnu karaļa alā" apdarinājums. Un tas man patīk nu ļoti, ļoti. Esmu jau gandrīz panākusi priekšā ejošo sievieti, kad viņa ar palēcienu šausmīgi iztrūcinājusies pagriežas pret mani un tad strauji paātrina soli, cenšoties palielināt distanci starp mums.
Meh. Aiz priekiem par tīkamo skaņdarbu nebiju pamanījusi, ka mūzikas iespaidā pāris metrus pirms viņas panākšanas esmu sākusi smiet savā visvelnišķīgākajā smiekliņā, kas būtu raksturojams kā izteiksmīgs "mwahahahahaaa!". :D
Tā arī nepaguvu tai dāmai atvainoties par izbīli.