vilibaldis domā -
|
| ||||
Biju nogājusi uz Pļavu, kāru aci paskatījos uz opja māju. Upmalas kokos sacelti štābiņi, uz vecā ceļa zied meža zemenes. Apgulties un saplūs ar to visu. Tur es patiesībā gribētu dzīvot. Visas bēdas no piekāpšanās. Teorētiski jau visu vēl var vērst par labu. Eh, kaut kur taču tas mans miljons klaiņo pa pasauli, būtu tā kā laiks nākt mājās. | ||||
comments: ir doma |
| ||||||
kas noticis ar opja māju? tā vairs nepieder jūsu ģimenei? | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
nē, ome, lai neizvestu paguva pamukt un kaut kāda trūkstoša papīra dēļ mums 90. tajos atdeva tikai zemi, māju nē... turklāt, tad kad visas šīs 90. jukas bija man bija knapi padsmit un daudzas lietas aiz nezināšanas un jaunības muļķības palaidu garām. kā reiz dažu iemeslu pēc rokos cauri papīriem un mulstu... | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
jā, bet tā arī nesaprotu kur bija prāts padsmit gadīgam skuķim likt to visu kārtot | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
vilibaldis domā -
|