| ||||
| Biju nogājusi uz Pļavu, kāru aci paskatījos uz opja māju. Upmalas kokos sacelti štābiņi, uz vecā ceļa zied meža zemenes. Apgulties un saplūs ar to visu. Tur es patiesībā gribētu dzīvot. Visas bēdas no piekāpšanās. Teorētiski jau visu vēl var vērst par labu. Eh, kaut kur taču tas mans miljons klaiņo pa pasauli, būtu tā kā laiks nākt mājās. |