tā patiesībā ir sasodīta dilemma, tā sauktie vīriešu darbi mājā. kaut gan reiz man tika skaidrots, ka tas par sieviešu vīriešu darbiem esot vien feminisma izgudrojums... teorētiski problēmai ir divi risinājumi pirmais - ieviest kādu vīriešgabalu, lai takš te visu apdara, betē es kaut kā tomēr neesmu ar mieru variantam "ļiš bi mužik". kaut arī pieņemu, ka daļa sabiedrības uz mani tad skatītos saprotošāk. otrais - nopelnīt tik daudz, lai pietiktu pašai un vēl strādnieku varētu noalgot. Teikšu godīgi, šitas man patiktu labāk, tik rociņas kleinas gadījušās un neviens dubultalgu kaut kā maksāt negrib. tā nu sēžu pie sasistas siles i apceru savas grūtās dienas. nu labi, labi samocījos dārzu uzraku. tagadiņ skatos ļaunīgi uz egli, kuru vajadzētu kirdik... abert man fobija no elektroietaisēm...
nu ja un lai pavisam bērnībā atgrieztos un sevi pažēlotu uzvārīju ķīseli ar pienu. |