|
Marts 11., 2005
20:07 Tagad tasnu ir skaidrs. Esmu netikaj nelabojama nezīža, bet pamatīga
aizmārša arī turklāt. Šon kadman telefōniski atgādināja, ka rītdien vācas
studenti uz maniem semināriem, es gandrīz raudāt sāku. Mani pašipaši pirmie
semināri, kuriem gribēju sagatavoties tā kārtīgi, lai studentiem incanti kā
nekad unlai tie visu savu atlikušo mūžu mani aceras un stāsta mazbērniem, kādavot
esbij forša.. Bet es tos sasodītos seminārus vienkārši izslēdzu no sava prāta!
Un tagad? Koes tagad daru? Sēžu pie konpja, negatavojos (jo
nezinu, arko sākt – un, ticietman, tājau ILGU laiku), spēlēju lines un šaustu sevi. Parto, kāda es nevīža
un aizmārša.
Unvispār, mantagad bij jābūt ceļā uz dzimteni. Tagad manbūtu
bijis jābūt kautkur pie Ugāles un jāmēģina pierunāt kaķis, laistas beidzot pārstāj
kliegt.
|
Comments:
A man seminārs ir piektdien. Bet cik labi es tevi saprotu!
| From: | snu |
Date: | 11. Marts 2005 - 21:31 |
---|
| | | (Link) |
|
un kino ar mani arī izpalika... [žests]
From: | diana |
Date: | 12. Marts 2005 - 17:47 |
---|
| | | (Link) |
|
ķeries klāt, redzēsi, ka sāks viss virzīties uz priekšu. sāc pa mazai drusciņai - ar domu, ja riebsies, metīsi mieru. Tad jau aizies.
uz v-pili jaabrauc caur ugaali. es domāju, būšu mazāk par pusstundu no tēvamājām. |
|
|
Sviesta Ciba |