Vīpsnas Kakts -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 16., 2005

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
12:20
Man kādreiz bij kolēģis, filosofijas studenc, kurš vienreiz dabūja izskraidīt pusrīgu, lai no aizlienēta salūzuša konpja dabūtu ārā kursadarbu vajkotamlīcīgu. Untanu šams atgriezās laimīx un noguris, un izelpā teica: "No šīs skraidīšanas un galvas lauzīšanas beidzot sajutos dzīus".
Es padomāju – skumji patiesībā – cilvēkiem vajaga kautkādus papildus stimulatorus (iekšējus/ ārējus), lai vispār sajustu dzīvības pamatprocesus. Šitai gadījienā tās ir tikaj mazas nepatikšanas, kas prasa reakciju, bet citkārt – alkō, sex, narkotikas, viss paspilgtina sajūtas. Un tieštāpat ar šitentiem t.s. ekstrēmajiem sportaveidiem. Cilvēkam vajaga papildus izjūtas, kas rodas, ja piesiets pie dēļa milzu ātrumā nesies lejā no kalna. Lai tikaj tajos brīžos sajustos dzīus. Laikamjau adrenalīns kļūst tikpat svarīgskā skābeklis.

(4 izteicās | m?)

Comments:

From:[info]mark_repus
Date:16. Februāris 2005 - 12:38
(Link)
es jūtos dzīvs visu laiku, bet dēlis, nex un sarkotikas man palīdz cīnīties ar rutīnu
[User Picture]
From:[info]viipsna
Date:16. Februāris 2005 - 14:21
(Link)
unlai smagāk uztvertu kontrastu [starp rutīnu dēli], vajne? :))
From:[info]mark_repus
Date:16. Februāris 2005 - 14:58
(Link)
nunez. nav nekādu kontrastu. vienkārši jādzīvo bez tās rutīnas un garlaicības. kā nu sanāk.
[User Picture]
From:[info]wilx
Date:27. Februāris 2005 - 22:40
(Link)
hi hi :)

> Go to Top
Sviesta Ciba