|
|
|
Marts 16., 2011
16:09
Bļin, nupat priekšniece iepriecināja ar tik pretīgu perspektīvu, kas attiecas uz maniem darba pienākumiem, ka vemt gribas.
Īsumā sanāk tā, ka man būtu jāpaņem klāt maniem esošajiem pienākumiem VISMAZ pusslodze ar pretīgu, laikietilpīgu, garlaicīgu ciparu darbu.
Nemainot atalgojumu.
Es biju uz pakaļas, kad man par to pavēstīja. Man acis bija pilnas asarām, kad es sapratu, CIK ĻOTI negribu tos darbus.
Un esmu apvainojusies par to, ka man būtībā nav izvēles.
Skaidrs jau, ka es vēl kaulēšos.
Gan par algu, gan to svešo pienākumu apjomu.
Bet es jau tagad zinu, ka, ja man gribēsies samazināt darba apjomu, tas notiks uz manu esošo darbu rēķina, ne to jauno, pretīgo.
Rezultātā manus interesantos projektu atdos kādam citam, un es palikšu ar sūda ciparu tabulām.
Bļin, kas ir ar to darba tirgu?
Moš šitā ir zīme, ka laiks lūkoties pēc kā cita?
|
Comments:
lūkoties vajag vienmēr. tas nu man tagad beidzot ir pilnīgi skaidrs. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}